Arhīvs

Nr. 41

novembris-decembris 2014

Nr. 40

jūlijs-augusts 2014

Nr. 39

februāris-marts 2014

Nr. 38

novembris-decembris 2013

Nr. 37

septembris-oktobris 2013

Nr. 36

jūlijs-augusts 2013

Sabiedriskās attiecības


Aigars Plotkāns, ekonomists, publicists

Vai veidot tēlu nozīmē tēlot?

Tēls ir jūsu bilde patērētāja apziņā. Dažkārt tā ir karikatūra, dažkārt abstrakcionisma kalngals, dažkārt gaismēnu pilns impresionista diždarbs vai bērnišķīgs naivista smērējums. Tas, kā mūs redz citi, nav atkarīgs tikai no mūsu centieniem. Viedoklis par lietām vai procesiem ir atkarīgs arī no cilvēka pieredzes, prāta, izglītības vai noskaņojuma. Tēla veidošanas pasākumi materializējas noteiktos priekšstatos - reputācijā. Reputācija ir tēla dvīņu māsa. Abas māsas ir ļoti līdzīgas un tomēr tik dažādas. Kā vienas krāsas divi toņi.

Ar brendu ekspertu un konsultantu Krišjāni Papiņu sarunājās Elga Zēģele

Korporatīvās „sejas” veidošanas ķīmija

Korporatīvā tēla veidošanā svarīga loma ir ne tikai tam, kā uzņēmums komunicē ar saviem patērētājiem vai sadarbības partneriem. Uzņēmuma tēls – tas ir rezultāts mijiedarbībai starp uzņēmuma vēsturi, reputāciju, ārējo un iekšējo komunikāciju. Aiz katras uzņēmuma darbības, ražotā produkta vai sniegtā pakalpojuma tēls liek sajust konkrētā uzņēmuma „seju” – īpašības, kas padara to citādāku, atšķir no pārējiem ražotājiem un liek par to atcerēties. Par korporatīvā tēla veidošanās smalko ķīmiju stāsta brendu eksperts Krišjānis Papiņš.

Nataļja Kornišova, vadībzinību bakalaurs

Vizītkarte – nepieciešams luksusa priekšmets

Ikviens cilvēks savā dzīvē agri vai vēlu sastopas ar vizītkartēm. Tās sastopamas visur – sākot no friziera pakalpojumu izmantošanas un beidzot ar piedalīšanos starptautiskā seminārā par atomenerģijas attīstības iespējām. Jauna tikšanās nozīmē arī jaunu vizītkartes eksemplāru jūsu lielajā un krāšņajā vizītkaršu kolekcijā.

Ar sabiedrisko attiecību konsultantu, Vācijas vadības un Komunikāciju akadēmijas (AFK) vadītāju un galveno treneri Klausu Januševski (Januschewski) sarunājās Žanete Tauriņa

Krīzes menedžments – vai par to jādomā, ja nekas vēl nav noticis?

Gandrīz vai klasiska kļūda krīzes situācijā ir uzskatīt medijus vai žurnālistus par problēmu izraisītājiem. Mediji nerada problēmas, tikai ziņo par tām. Kā jārīkojas krīzes situācijā sabiedrisko attiecību darbiniekam? Kādas ziņas nodot sabiedrībai un kādas noklusēt? Vai neprofesionāla rīcība var pazudināt uzņēmumu? Kuriem uzņēmuma darbiniekiem krīzes situācijā ir jākomunicē ar medijiem?

Jānis Riņķis, SIA PR Holding valdes priekšsēdētājs

Moderni uzņēmumi – mediji saviem klientiem

Ja preses relīze, kuru rakstāt medijiem, patiesībā ir domāta konkrētai mērķauditorijai, tad kāpēc gan jāmēģina to sasniegt pastarpināti, ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību un redakcijas cenzūru? Kāpēc neuzrunāt savus klientus tieši?

 

Žurnāla "Biznesa Psiholoģija" izdevējs: SIA “Business Psychology”, Reģ. Nr. 40103579279, Tālrunis: +371 29119520
www.biznesapsihologija.lv © SIA “Business Psychology”