Arhīvs

Nr. 41

novembris-decembris 2014

Nr. 40

jūlijs-augusts 2014

Nr. 39

februāris-marts 2014

Nr. 38

novembris-decembris 2013

Nr. 37

septembris-oktobris 2013

Nr. 36

jūlijs-augusts 2013

Psiholoģija


Ar intuīti Lauru Deju sarunājās Inese Lozjuka

Laura Deja. Intuīcija ir mūsu dzīves daļa. Bet es to pamanu

Ikviens lēmums, ko mēs pieņemam, daļēji balstīts uz mūsu intuīciju. Amerikāņu intuīte un grāmatu par intuīcijas attīstīšanu autore Laura Deja (Laura Day), kura konsultē vai pusi Volstrītas finansistu, lielu uzņēmumu pārstāvjus, slavenus aktierus un pat glābējus, kuri meklē pazudušos cilvēkus, uzskata, ka intuīcija ir viena no izdzīvošanai visvairāk nepieciešamajām prasmēm. Intuīcija darbojas visu laiku, un mums jāiemācās to pamanīt. Attīstīta intuīcija mūs brīdina gan par briesmām, gan par jaunām iespējām, kuras mums paveras. Laura Deja uzskata, ka intuīcija piemīt visiem, bet lielākā daļa cilvēku neprot tai pieslēgties. Sarunā ar Biznesa Psiholoģiju Laura Deja stāsta, kā iemācīties dzirdēt, redzēt un sajust savu intuīciju.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs

Darba grupa vai komanda?

„Mēs strādājam kopā, un mums ir komanda!” Tā bieži tiek teikts, neiedomājoties, ka strādāt kopā un strādāt komandā ir divas dažādas lietas. Vēl vairāk – pat strādāt kopā (ne komandā) iespējams dažādi. Par šo veidu priekšrocībām, trūkumiem un atšķirībām no izslavētā komandas jēdziena lasiet zemāk.

Ar konsultantu un psihoterapeitu Marku Vidovsonu sarunājās Inese Lozjuka

Laimīgas dzīves pamats

Konsultants un psihoterapeits Marks Vidovsons (Mark Widdowson) jau vairāk nekā desmit gadus strādā pasniedzēja amatā un vairāk nekā divdesmit gadus vada savu psihoterapeita privātpraksi Glāzgovā (Lielbritānija), palīdzot citiem cilvēkiem izprast iemeslus, kas traucē viņiem dzīvot laimīgu un harmonisku dzīvi. Jau daudzus gadus Marka izpētes tēma ir cilvēka personīgās vērtības un to ietekme uz to, kā cilvēks uztver pats sevi un savu dzīvi, palīdzot sev virzīties uz priekšu vai arī – gluži otrādi – neļaujot sev gūt panākumus.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs

Noturības problēma

Zemestrīce Filipīnās, organizācijas restrukturizācija, neveiksmes mācībās vai darbā... Rinda pēc taksometra Ņujorkā un pēkšņs sniegputenis, kad jums kājās vakarkleitai pieskaņotās smalkādas kurpes… Tie ir visdažādākie dzīves notikumi, kuri nevar iet mums secen kaut vai tāpēc vien, ka mēs dzīvojam sabiedrībā, kur pilnīga autonomija vai iespēja sevi pasargāt no dažādām lielāka vai mazāka mēroga kolīzijām ir praktiski neiespējama, un bieži vien mēs paši aktīvi iesaistāmies tajās.

Ar psiholoģi un ģimenes psihoterapeiti Noru Razgailu sarunājās Līga Šaplaka

Mācīšanās traucējumi uzvar sakārtotība un sistemātisks darbs

Mācīšanās traucējumi par speciālās izglītības kategoriju tika atzīti 1960. gados. Šī speciālās izglītības joma joprojām nav līdz galam izpētīta. Nav vienotas definīcijas par to, kas ir mācīšanās traucējumi, tomēr var runāt par vispārīgiem kopīgiem pieņēmumiem. Mācīšanās traucējumus var definēt kā izteiktas atšķirības (jeb neatbilstību) starp bērna sasniegumiem un intelektuālajām spējām vienā vai vairākās jomās. Šāda neatbilstība nav saistīta ar vecumu, izglītības vai kultūras pieredzi, fizisku vai psihisku nespēju.

 

Žurnāla "Biznesa Psiholoģija" izdevējs: SIA “Business Psychology”, Reģ. Nr. 40103579279, Tālrunis: +371 29119520
www.biznesapsihologija.lv © SIA “Business Psychology”