Arhīvs

Nr. 41

novembris-decembris 2014

Nr. 40

jūlijs-augusts 2014

Nr. 39

februāris-marts 2014

Nr. 38

novembris-decembris 2013

Nr. 37

septembris-oktobris 2013

Nr. 36

jūlijs-augusts 2013

Elīna Martinsone

Elīna Martinsone

Autora raksti


Ar dzejnieci Ingu Gaili sarunājās Elīna Martinsone
MĀKSLA16.08.2013.

No dzejas līdz dramaturģijai

Dzejniece Inga Gaile ir izdevusi vairākus dzejas krājumus un darbojas kā dramaturģe. Šobrīd viņa ir pabeigusi pirmo kursu Latvijas Kultūras akadēmijas teātra režijas maģistratūrā un audzina burvīgu meitiņu.

Ar mākslinieku Andri Vītoliņu sarunājās Elīna Martinsone
Māksla01.01.2013.

Lai radītu, jādomā brīvi

„Dari to, kas tevī izraisa interesi vai kaislību. Mākslai jāizraisa kaislība, un nav svarīgi domāt – latviska vai nelatviska. Man liekas, ka visas lietas, kas ir globālas, tās arī ir spēcīgas.”

Ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesori un teātra kritiķi Silviju Radzobi sarunājās Elīna Martinsone
Māksla01.11.2011.

Latvijā teātris dzīvo!

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore un teātra kritiķe Silvija Radzobe sarunājas ar žurnālu Biznesa Psiholoģija par teātri kā karjeru, dzīvesveidu un kaislību. Apspriežot teātra situāciju Latvijā un Baltijā, Silvija Radzobe iezīmē Latvijas teātra, tā darbinieku un skatītāju galvenās tendences, izceļ aizgājušā gada veiksmīgākās izrādes un pauž optimismu par mākslinieciskās dzīves rosību par spīti finansiāliem ierobežojumiem. Paralēli pasniedzējas darbam, recenziju rakstīšanai gan Neatkarīgajai Rīta Avīzei, gan teātrim veltītajai mājas lapai www.kroders.lv, Silvijai Radzobei arī nesen iznākusi apjomīga grāmata Uz skatuves un aiz kulisēm.

Ar Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāju Baibu Vanagu sarunājās Elīna Martinsone
Māksla01.09.2011.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs

Hellēnisma laikmeta izpratnē muzejs bija ēka, kas veltīta mūzām vai mākslai, kuru tās iedvesmojušas. Mūsdienās par (mākslas) muzejiem uzskatām institūcijas un iestādes, kuras uzglabā, kolekcionē, pēta un izstāda mākslas darbus, neliekot komerciālo darbību pirmajā vietā. Atšķirībā no privātajām galerijām mākslas muzejiem nākas paļauties gan uz valsts, gan pašvaldību, gan dažādu sponsoru atbalstu. Muzeja uzturēšana, labiekārtošana, kā arī apmeklētāju intereses rosināšana un piesaistīšana ir darbietilpīgs process, it sevišķi, ja muzejs ir neliels un veltīts specifiskai tēmai.

Ar Eseksas Universitātes profesoru Metjū Pūlu (Matthew Poole) sarunājās Elīna Martinsone
Māksla01.05.2011.

Izglītība: kurators

Latvijā nav tādas augstskolas, kurā varētu apgūt izglītības programmu – kurators, bet, iespējams, kādreiz būs. Šajā intervijā savā pieredzē dalās Eseksas Universitātes profesors, mākslas politiskās vērtības izpētes grupas direktors, galvenais universitātes laikmetīgās mākslas speciālists un Šefīldas Halemas Universitātes bakalaura programmas neatkarīgais vērtētājs Metjū Pūls (Matthew Poole). “Laikam sākumā būtu jāsaka, ka diemžēl es gandrīz neko nezinu par Latviju kā valsti un vēl mazāk par tās mākslu, tā kā es varu tikai runāt par to, kas, manuprāt, darbojas un kas nedarbojas šeit, Lielbritānijā.”

Ar Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes asociēto profesoru Hariju Tumanu sarunājās Elīna Martinsone
Māksla01.02.2011.

Dzīvot ar skaistumu sevī un visapkārt

Tiek uzskatīts, ka Homērs sarakstījis Odiseju ap 8. gs. p.m.ē., taču šie stāsti un leģendas joprojām sastopami mūsu ikdienā. Sižeti un varoņi ir kļuvuši par ierastu leksikas sastāvdaļu, ir pierasts gleznās redzēt gan Eiropas nolaupīšanu, gan Ulisu un sirēnas, kā arī grieķu dievību skulptūras – grieķu mitoloģija ir neatņemama Eiropas kultūras sastāvdaļa. Un vēl joprojām katru gadu tiek radītas gleznas, uzņemtas filmas un spēlētas lugas, izmantojot šos sižetus un motīvus. Vai tas ir iztēles trūkums vai vienkārši šie stāsti un leģendas nekad nezaudē savu aktualitāti?

Ar kafejnīcas Taka īpašnieci un vadītāju Līgu Stibi sarunājās Elīna Martinsone
Māksla01.12.2010.

Taka

Kādu laiku Rīgas kultūras, mākslas un arī nakts dzīve saistījās ar Vecrīgu, kur dzīve mutuļoja, cilvēki allaž nāca un gāja, bet tagad palēnām centrs ir izpleties. Un viens no „jaunajiem centriem” ir Stabu-Tērbatas-Miera iela, kas piesaista apmeklētājus ar neformālas gaisotnes oriģinālām kafejnīcām, klubiņiem, pasēdēšanas vietām, savdabīgiem veikaliņiem… 2010. gada maija sākumā durvis Miera ielā 10 vēra kafejnīca Taka, kas jau no sākuma bija komandas projekts ar īpašnieci un vadītāju Līgu Stibi priekšgalā.

Ar dziesminieku Imantu Daksi sarunājās Elīna Martinsone
Māksla01.10.2010.

Tu esi dziļa

Attieksme pret seksu un erotiku mākslā nekad nav viennozīmīga, bet Latvijā tā ir vēl sarežģītāka, jo to pastiprina jautājums – kāda tieši ir latviešu seksualitāte? Imanta Dakša 2008. gadā iznākušais albums Tu esi dziļa sastāv no erotiskām dziesmām, kuru mērķis ir paša Imanta versija par to, kas, viņaprāt, ir sekss, attiecības, mīlestība, kailums. Albums pats par sevi ir mīlestības akts no sākuma līdz galam.

Ar franču rakstnieku Ludoviku Bablonu sarunājās Elīna Martinsone
Māksla01.06.2010.

Autors nav miris, autors ir pat ļoti dzīvs

33 gadus veco franču rakstnieku Ludoviku Bablonu satiku Berlīnē tad, kad biju par viņu dzirdējusi, ka viņš iemiesojot īstu franču rakstnieka stereotipu – allaž stūrgalvīgs, allaž ar cigareti zobos un allaž gatavs diskutēt vai piesist kanti kādai meitenei. Bet, iepazīstot viņu tuvāk, sapratu, ka tas ir cilvēks ar ļoti skaidru vīziju par to, ko viņš vēlas sasniegt, ļoti talantīgs, nopietns un mērķtiecīgs. Revolucionārs, kura idejas bieži vien ir par lielu apkārtējiem, kuri nespēj tām tikt līdzi. Viņa lielākais darbs – romāns Kinski par vācu aktieri Klausu Kinski sešās grāmatās – iespējams, pēc astoņu gadu darba beidzot tiks pabeigts šogad, un Ludovikam Bablonam beidzot būs tapuši viņa Brāļi Karamazovi.

Ar keramiķi un darbnīcas Cepļi vadītāju Ingrīdu Žagatu sarunājās Elīna Martinsone
Māksla01.04.2010.

Ceplis jūras piekrastē

Melnās keramikas darbnīca Cepļi tika atvērta jau 1985. gadā, piedāvājot māla trauku mīļotājiem meistaru rokām darinātus un atklātas uguns ceplī dedzinātus traukus. 1995. gadā Cepļi spēra nākamo soli, atverot savas durvis ekskursantu grupām, kurām ir iespēja ne tikai uzzināt vairāk par keramikas vēsturi un keramikas trauku pagatavošanas procesu, bet arī pašiem ķerties pie podu virpošanas.

Ar komponisti un kultūras menedžmenta maģistrantūras studenti Austru Savicku un Svinību aģentūras Balle dibinātāju Raimondu Luka-Indānu sarunājās Elīna Martinsone
Māksla01.02.2010.

Kultūras menedžments un pasākumu rīkošanas bizness

Lai māksla no paša mākslinieka vai augstas kvalitātes izklaides pasākuma nonāktu līdz skatītājam, ir nepieciešams tilts – cilvēki, kas ieliek savu darbu, idejas un laiku gan kultūras, gan izklaides pasākumu rīkošanā. Lai iegūtu nelielu ieskatu Latvijas kultūras un korporatīvo pasākumu rīkošanas jomā, sarunājos ar Kultūras menedžmenta maģistrantūras studenti un komponisti Austru Savicku, kā arī Svinību aģentūras BALLE dibinātāju Raimondu Luka-Indānu.

Ar franču mākslinieku Džulianu Bahu sarunājās Elīna Martinsone
Māksla01.10.2009.

Ateljē Überall

Franču mākslinieks Džulians Bahs atrada pamestu telpu Berlīnes rajonā – Kroicbergā (Kreuzberg), uz Oppelner ielas, kuru viņš sāka uzlabot un izveidot par savu telpu – multifunkcionālu ateljē, kurā darboties ar projektoriem, veidot video, performances, teātri un skaņu ierakstu studiju, kā arī veidot dažādus vorkšopus. Tā radās viņa ateljē Überall.

Ar britu dziedātāju Marku Fernihovu (Mark Fernyhough) sarunājās Elīna Martinsone
Māksla01.08.2009.

Mūzika, internets un MySpace slavenības

Internets vienmēr ir bijis veids, kā iegūt daudz dažādas informācijas, tikai ir jāprot atsijāt derīgo no nederīgās. Līdzīga situācija šobrīd ir izveidojusies ar mūziku, kura internetā ir pieejama neticamos apmēros – lejupielādei, lai klausītos, pirktu vai vienkārši, lai padarītu savu mūziku pieejamu klausītājiem, pirms vēl ir iegūta plašāka atzinība. Arvien vairāk un vairāk mūziķu izmanto dažādu sociālo tīklu pakalpojumus, lai popularizētu savu mūziku, iegūtu jaunus kontaktus ar citiem mūziķiem no visām pasaules malām – tādas mājas lapas kā MySpace, Facebook, YouTube un draugiem.lv ir kļuvušas par veselu fenomenu mūziķu aprindās.

Ar mākslinieku Kristianu Brekti sarunājās Elīna Martinsone
Māksla01.06.2009.

Apokalipses jātnieks Kristians Brekte – ar mākslu pret cilvēku vienaldzību

1981. gadā dzimušais mākslinieks Kristians Brekte ir pabeidzis Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskolu, kā arī ieguvis bakalaura grādu vizuāli plastiskajās mākslās scenogrāfijā Latvijas Mākslas akadēmijā. Šobrīd mākslinieks turpina studijas LMA maģistrantūrā, un ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Kristians Brekte ir viens no jaunajiem latviešu māksliniekiem, kurš piesaista acis un arī prātu un kura izstādes „Gastronoms” (2007), „Morgs” (2008), kā arī nesenākā – „Mani dzīvnieki” (Alerģija) (2009) ir izsaukušas visdažādākās reakcijas no skatītāju un mediju puses, parādot, ka māksla ir ne tikai apgleznoti audekli, bet arī stencili, mirušu dzīvnieku fotogrāfijas, kā arī formalīnā saglabāts rotaļlietu lācītis ar vārnas galvu. Vēl viens no projektiem, ar ko saistās Kristiana Brektes vārds, ir „Apokalipses jātnieki”, kas ir Rīgā izveidota frīkbaiku braucēju apvienība, kuras pirmsākumi meklējami jau tālajā 2006. gadā. Andrejsalā izvietotā darbnīca ne tikai meistaro dažādus pavisam neierastus velosipēdus, bet arī rīko darba grupas, parādes, piedalās izstādēs un met izaicinājumu ierastajiem „škoļņikiem” vai kalnu velosipēdiem.

Ar Ivonnu Veiherti mākslas zinātnieci un galerijas īpašnieci sarunājās Elīna Martinsone
MĀKSLA01.04.2009.

Dzīvesveids - galeriste

Patiesībā esmu mākslas vēsturniece un varu teikt, ka es par biznesu pat nedomāju. Nav nekāda biznesa plāna. Es vienkārši daru, ko jūtu un, cienot naudu, nesaspringstu uz to. Izstādu vairāk vai mazāk tos māksliniekus, kurus es gribu, un man nav bijis ar zobiem un nagiem jānotur galerija.

 

Žurnāla "Biznesa Psiholoģija" izdevējs: SIA “Business Psychology”, Reģ. Nr. 40103579279, Tālrunis: +371 29119520
www.biznesapsihologija.lv © SIA “Business Psychology”