Arhīvs

Nr. 41

novembris-decembris 2014

Nr. 40

jūlijs-augusts 2014

Nr. 39

februāris-marts 2014

Nr. 38

novembris-decembris 2013

Nr. 37

septembris-oktobris 2013

Nr. 36

jūlijs-augusts 2013

Kristiāna Lapiņa

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs

Autora raksti


Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Psiholoģija01.02.2014.

Darba grupa vai komanda?

„Mēs strādājam kopā, un mums ir komanda!” Tā bieži tiek teikts, neiedomājoties, ka strādāt kopā un strādāt komandā ir divas dažādas lietas. Vēl vairāk – pat strādāt kopā (ne komandā) iespējams dažādi. Par šo veidu priekšrocībām, trūkumiem un atšķirībām no izslavētā komandas jēdziena lasiet zemāk.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Psiholoģija01.11.2013.

Noturības problēma

Zemestrīce Filipīnās, organizācijas restrukturizācija, neveiksmes mācībās vai darbā... Rinda pēc taksometra Ņujorkā un pēkšņs sniegputenis, kad jums kājās vakarkleitai pieskaņotās smalkādas kurpes… Tie ir visdažādākie dzīves notikumi, kuri nevar iet mums secen kaut vai tāpēc vien, ka mēs dzīvojam sabiedrībā, kur pilnīga autonomija vai iespēja sevi pasargāt no dažādām lielāka vai mazāka mēroga kolīzijām ir praktiski neiespējama, un bieži vien mēs paši aktīvi iesaistāmies tajās.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
ORGANIZĀCIJU PSIHOLOĢIJA16.08.2013.

Mijiedarbība ar varbūtējo klientu

Pārdevēja un pircēja attiecību pētīšana ir viens no svarīgākajiem aspektiem pārdošanas procesā. Ja jūs vēlaties kaut ko sekmīgi pārdot, jums jāzina, kā uzvedas jūsu potenciālais pircējs un kāpēc tas tā ir. Pieņēmumi, ka visi cilvēki ir līdzīgi un ka var viegli paredzēt, ko un kāpēc viņi dara, ir pilnīgi aplami.

Kristiāna Lapiņa, Medicīnas zinātņu bakalaurs, Pedagoģijas zinātņu maģistrs
DARBA ORGANIZĀCIJA25.07.2013.

Biznesa idejas – jaunā paradigma

Ar domu, ka „šeit vajadzētu kaut ko pasākt”, ir par maz. Arī ar apstākļu sakritību un citiem veiksmes nosacījumiem vēl nepietiek. Ir jābūt spējai izvērtēt, cik ļoti attiecīgā ideja atbilst mūsdienu sabiedrības attīstības pakāpei.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Organizāciju psiholoģija01.07.2013.

Kaķis garāžā. Motivācija

Lai kā mums negribētos to atzīt, pēc garām diskusijām, kas attiecas uz motivāciju, un pēc psihologu, sociologu un citu nozaru darboņu teorētiskām kaujām secinājums ir viens - nav vienas universālas motivācijas teorijas. Drīzāk mēs varam runāt par to, kā motivēt katru indivīdu vai arī par to, kā ietekmēt cilvēkus iespējami dažādākos veidos. Ja gribat definēt, kas tad īsti ir motivācija, tad tas ir motīvu kopums, kurš katram indivīdam ir atšķirīgs. Tāpat kā mūsu dažādību atspoguļo dažādas lietas, kuras mums pieder, tā arī motivācija ir dažāda.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Personālvadība14.06.2013.

Mēs iemācīsim jūs mīlēt mūs!

Ir cilvēki, kuri sagatavojas darba intervijai labāk, nekā to personāla atlases speciālisti varētu iedomāties. Šādi cilvēki ir lojāli uzņēmumam vēl pirms tam, kad sākuši tajā strādāt. Būtu interesanti noskaidrot, kā tas ietekmē viņu turpmāko karjeru.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Personālvadība01.03.2013.

Galvu medīšana un... paturēšana

Reiz ar vārdiem „galvu mednieks” (head hunter) tika apzīmēts cilvēks, kurš meklēja noziedznieku vai cilvēku, par kura sagūstīšanu vai nodošanu varas iestādēm varēja saņemt noteiktu atlīdzību. Tas nebija slikts darbiņš, taču prasīja zināmas iemaņas, labus sakarus un spēju pārliecināt. Atbildība bija liela, tomēr ieguvums gandrīz vienmēr atsvēra ieguldītos pūliņus.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Psiholoģija01.11.2011.

Vadītāja personība

Cilvēks piedzimst ar spēju kopumu, kuru mantojis no saviem vecākiem. Taču tas, vai šīs spējas tiks attīstītas un izmantotas atbilstoši esošajam potenciālam, citiem vārdiem, vai tās tiks attīstītas pilnā apjomā un vai vispār tiks izmantotas, ir daudzu apstākļu un mijsakarību rezultāts.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Personālvadība01.09.2011.

Īstā darbinieka meklējumos

Personāla atlases un politikas jautājumi cilvēcei acīmredzami ir aktualizējušies kopš laikiem, kad vajadzēja kādu, kurš pārstāv akmens laikmeta iedzīvotāju cilti – galvenokārt tirdznieciskos darījumos, protams. Cilvēks, kuram piemita spēja apvārdot citus un pārliecināt, ka attiecīgais priekšmets ir savas cenas vērts, iespējams, kļuva par pirmo pārdošanas speciālistu. Ja viņš būtu mēģinājis uzrakstīt savu CV, droši vien galvenais akcents būtu „spēja noformulēt savas idejas, motivēt klientu un pārliecināt par attiecīgās preces iegādes nepieciešamību” . Mūsdienās tieši šādus apzīmējumus mēs izmantojam, sastādot vēlamo prasību sarakstu pārdošanas speciālistam.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Darba organizācija01.07.2011.

Tastatūra kā ierocis un kopējas labierīcības darba vide

Darba vidē ir ļoti daudz spriedzi pastiprinošu elementu. Ņemot vērā to, ka lielākās problēmas rodas vidēs, kuras varam nodēvēt par birojiem, mēģināsim šoreiz uz tām paraudzīties no psiholoģiskās puses.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Veselība01.07.2011.

Vai vadītājam par panākumiem jāmaksā ar infarktu?

Reizēm mēdz vaicāt, vai ir kaut kas dārgāks par zeltu. Šķiet, ka iespējamās atbildes ir vairākas, taču daudzi cilvēki piekrīt, ka vissvarīgākais resurss, kurš ir pamatā jebkurai veiksmīgai dzīvesdarbības formai, ir veselība. Mūsdienās veselības jautājumi vairs nav apspriežami izolēti, balstoties tikai uz tradicionālajiem medicī­niskajiem skaidrojumiem, bet jāanalizē, izmantojot pieredzi, ko piedāvā psiholoģija, socioloģija un filosofija.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs, Raksta tapšanā piedalījies Zigmunds Zīberts, reklāmas un pārdošanas jomas speciālists
Reklāmas psiholoģija01.05.2011.

Cits biznesa plāns

Jebkuru tēmu var analizēt pragmatiski un sausi, pieturoties pie tīrās zinātnes un faktiem, kuri ietērpti skaitļos. Taču to var darīt arī psiholoģiskā, filozofiskā un socioloģiskā rakursā, mēģinot apsvērt dažādus kultūras aspektus vai sociālas nianses. Tā var paplašināt skatījumu uz ierastām lietām tiktāl, ka izdodas ieraudzīt kaut ko pavisam jaunu un līdz šim nenovērtētu.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Mārketings01.02.2011.

Pārdošanas process – vai tā ir manipulācija?

Kas jūs esat? Vai jūs esat videi draudzīgā X veļas pulvera vai ekonomiskā Y lietotājs? Iedomāsimies situāciju - jums viss ir. Principā. Un tomēr jūs dodaties uz veikalu un pērkat lietas, kuras, iespējams, jums patiesībā nav nepieciešamas. Nebūtu slikti atrast atbildi uz jautājumu: kāpēc tā notiek, kāpēc jūs pērkat?... Jūs esat absolūtā (vismaz jums tā šķiet) saskaņā ar sevi, jūs neesat badā un jums ir puslīdz labas attiecības ar jūsu priekšniekiem, draugiem un radiem – vismaz tobrīd, kad esat veikalā. Jūs neesat saņēmis iznīcinošu īsziņu no labākā drauga, un banka ar jums kā ar klientu ir apmierināta.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Organizāciju kultūra01.12.2010.

Sātana advokāts, jeb stāsts par vērtībām

Sāksim ar nelielu atkāpi. Ja kāds vēlas kļūt par jebkuras nozares speciālistu, tad jārēķinās ar to, ka noteiktā vidē – sauksim to par spēles laukumu - būs savi noteikumi. Starp citu, salīdzinājums ar spēli ir īsti vietā, jo spēles mēdz būt dažādas – tās var būt individuālas un var būt komandas spēles, kurās jāsadarbojas.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Attiecības darbavietā01.10.2010.

Patiesība, sekss un bizness...

Cilvēki mēdz iemīlēties visur – benzīntankos, klubos, uz ielas vai internetā. Viņi to dara pēkšņi un pamazām. Visnegaidītākajās situācijās. Tas ir tiesa. Tomēr cilvēku iespējas iepazīties darba vietā un izveidot romantiskas attiecības, vēl jo vairāk, ja darbinieku sastāvs ir dažāds, ir visai lielas. Tas ir izskaidrojams ar to, ka daļa no šiem cilvēkiem ir ar līdzīgu izglītību, interesēm, ambīciju pakāpi un potenciāli sasniedzamajiem mērķiem, kā arī viņiem varētu būt visai līdzīgas prasības attiecībā uz iespējamo partneri.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Vadība01.08.2010.

Vai par vadītāju var piedzimt?

No vienas puses, tas šķiet savāds jautājums. No otras - reizēm mēs paši mēdzam sacīt, ka kāds ir dzimis vadītājs. Tā nav tikai viena fakta konstatācija, bet atziņa, ka kādam cilvēkam piemīt īpašību kopums, kurš ļauj uzņemties vadītāja lomu. Varbūt ir vietā arī jautājums, vai ir tādas īpašības, ar kurām būtu jābūt apveltītam vadītājam un vai tās ir iegūstamas vai iedzimtas?

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Personālvadība01.06.2010.

Lēmumu pieņemšana. Vilkt kleitu vai nevilkt? Varbūt nopirkt iznīcinātāju?

Dažādu lēmumu pieņemšana, sevišķi, ja runājam par būtiskiem lēmumiem, ir t.s. vadības elites ikdienas darba sastāvdaļa. Pašos pamatos, ja mēģinām aprakstīt, ko tas nozīmē, tad varētu teikt tā – lēmumu pieņemšanas process sākas tad, kad iepriekš ir radušies neskaidri apstākļi vai iepriekšējā situācija ir mainījusies. Principā ar lēmumu pieņemšanas procesu tā vai citādi saskaramies mēs visi – kaut vai tajā brīdī, kad konstatējam, ka ledusskapī pēc bagātīgām viesībām ir palicis vien gabals sažuvuša siera. Lēmums piepildīt ledusskapi no jauna ir vienkāršs, tomēr secīgs process, un, lai to realizētu, cilvēkam ir jāpiemīt spējai loģiski domāt.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Personālvadība01.04.2010.

Ar emocijām saistītās problēmas darba vidē iemesli un sekas

Cilvēki jebkurā vidē, tostarp arī darba vidē, uz interakciju reaģē divējādi, demonstrējot vai nu adaptīvu vai neadaptīvu uzvedību, kas visspilgtāk izpaužas ar emociju starpniecību. Sekas var būt dažādas – sākot no viegla aizkaitinājuma, kurš apgrūtina kontaktus, līdz psihosomatiskām saslimšanām, kuras vēlāk izvēršas par hronisku problēmu.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Darba organizācija01.12.2009.

Kam tas viss ir vajadzīgs

Mūsdienās, ņemot vērā pasaules ekonomisko procesu specifiskumu un ekonomiskās vides pārblīvētību ar dažādām ekonomiskām un sociālām aktivitātēm, būtu īstā reize beidzot parunāt par biznesa ētiku, nekoncentrējoties uz kādas atsevišķas problēmas atrisināšanu, bet sniedzot ieskatu biznesa ētikā kā tādā.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Organizāciju attīstība01.10.2009.

Mazais bizness jeb Minhauzeni

Situācijā, kad var runāt par nepārprotamu ekonomisko krīzi, cilvēki sāk lauzīt galvu, kā izvilkt sevi aiz matiem no purva – gluži kā Minhauzens. Ja var ticēt nostāstiem, viņam tas izdevās. Mums varētu nebūt tik viegli. Pirmkārt, jau tāpēc, ka pasaules ekonomika attīstās uz globalizācijas procesu bāzes. Mēģināt to apiet vai ignorēt ir tas pats, kas raudzīties pasaulē caur lēcām, kas simtkārtīgi aiztur gaismu.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs
Darba organizācija01.08.2009.

Vai mākonim ir zelta maliņa? Daži riski psiholoģiskā skatījumā - optimisms

Krīzes brīžos cilvēkiem, kuri paši pārstāv organizāciju, ir vērojama likumsakarīga uzvedība, kas ir saistīta ar subjektīvismu. To varētu nosaukt par pārliecīgu optimismu. Tā ir tendence vēlamo uzskatīt par esošo. To varētu nosaukt par otru galējību, kas ir pretstatā raizēm un visa pārbaudīšanai, pārāk lielam aizdomīgumam un centieniem visā saskatīt problēmu. Ar optimismu ir citādi. Šajā gadījumā cilvēki pārāk optimistiski vērtē to, kas notiks. Tas attiecas gan uz darbību, gan arī uz iznākumu.

Kristiāna Lapiņa, Medicīnas zinātņu bakalaurs, Pedagoģijas zinātņu maģistrs
Darba organizācija01.06.2009.

Stratēģiskā vadība „Šef, ko mēs tagad darīsim?”...

Viss ir šķietami vienkārši – līdz brīdim, kad cilvēki saprot, ka mērķi var būt lielāki vai mazāki, savtīgi vai visiem svarīgi. Valstiskā mērogā stratēģija ir idealizēts, bet vienlaikus reāls plāns, kā nodrošināt attiecīgās valsts ekonomisko un sociālo stabilitāti. Organizācijas mērogos stratēģijas izstrādei ir tā pati nozīme.

Kristiāna Lapiņa, Medicīnas zinātņu bakalaurs, Pedagoģijas zinātņu maģistrs
VADĪTĀJA PERSONĪBA01.02.2009.

Vai pārdot skatu pa logu ir pa spēkam ikvienam?

Daži cilvēki var pārdot visu. Arī gruntsgabalus uz Mēness. Idejas savā pārdrošībā mūsdienās pārsteidz pat tos, kuriem ir visai neapvaldīta fantāzija. Tas gan nenozīmē, ka savādnieku, kuri dara kaut ko citādi kā pārējie, tagad būtu vairāk. Vairāk ir iespēju.

Kristiāna Lapiņa Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore, Grāmatas “Psihosomatiskās sakarības un mūsdienu cilvēks” autore Medicīnas zinātņu bakalaurs Pedagoģijas zinātņu maģistrs
Pieredze01.10.2008.

Peldēt zeltā... vai īsi par naudas vēsturi

Jebkura biznesa ideja ir iluzora naudas koka iztēlošanās, tikai katram cilvēkam tas iegūst citu apveidu.

Kristiāna Lapiņa Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore, Grāmatas “Psihosomatiskās sakarības un mūsdienu cilvēks” autore Medicīnas zinātņu bakalaurs Pedagoģijas zinātņu maģistrs
Darba organizācija01.06.2008.

Tastatūra kā ierocis un kopējas labierīcības

Darba vidē ir ļoti daudz spriedzi pastiprinošu elementu. Ņemot vērā to, ka lielākās problēmas rodas vidēs, kuras varam nodēvēt par birojiem, mēģināsim šoreiz uz tām paraudzīties no psiholoģiskās puses.

Kristiāna Lapiņa Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore, Grāmatas “Psihosomatiskās sakarības un mūsdienu cilvēks” autore Medicīnas zinātņu bakalaurs Pedagoģijas zinātņu maģistrs
Darba organizācija01.04.2008.

Darbā kā mājās vai otrādi? Darba vide.

Jēdziens. „…Man nepatīk mans darbs. Nē, nu labi, darbs ir o.k., bet tā vieta, un vispār…mums pat nav, kur paēst, par atpūtas telpu nemaz nerunājot…un tā gaisma, pilnīgi ēd acis ārā…vakarā sāp galva un, ja godīgi, es domāju, ka jāmet miers…meklēšu citu vietu”.

Kristiāna Lapiņa Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore, Grāmatas “Psihosomatiskās sakarības un mūsdienu cilvēks” autore Medicīnas zinātņu bakalaurs Pedagoģijas zinātņu maģistrs
Psiholoģija01.12.2007.

Altruisms

Cilvēku raksturo viss, kas viņam piemīt. Arī spēja dot. Ziedoties. Darīt labu. Būt par sveci, par grāmatu, par maizi kādam citam.

Kristiāna Lapiņa Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore, Grāmatas “Psihosomatiskās sakarības un mūsdienu cilvēks” autore Medicīnas zinātņu bakalaurs Pedagoģijas zinātņu maģistrs
Psihoterapijas metodes01.10.2007.

Psihoanalīze ikvienam

Pārlūkojot teorijas, kas mēģina izskaidrot psihosomatisko traucējumu attīstību, to iespējamos cēloņus un šo traucējumu rašanās mehānismus, ir jāpievērš uzmanība psihoanalīzei – gan tāpēc, ka psihoanalīze ir ietekmējusi zinātni un kultūru kopumā, gan arī tāpēc, ka tieši psihoanalīzes piekritēji pirmo reizi spēja racionāli izskaidrot līdz tam neskaidrus slimību rašanās mehānismus.

Kristiāna Lapiņa Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore, Grāmatas “Psihosomatiskās sakarības un mūsdienu cilvēks” autore Medicīnas zinātņu bakalaurs Pedagoģijas zinātņu maģistrs
Veselība01.06.2007.

Vai vadītājam jāmaksā par panākumiem ar infarktu?

Reizēm mēdz vaicāt, vai ir kaut kas dārgāks par zeltu. Šķiet, ka iespējamās atbildes ir vairākas, taču daudzi cilvēki piekrīt, ka vissvarīgākais resurss, kurš ir pamatā jebkurai veiksmīgai dzīvesdarbības formai, ir veselība.


Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs un Zigmunds Zīberts
Psiholoģija01.01.2013.

Patērētāja uzvedība. Pirkuma izvēles psiholoģiskie aspekti

Mēs nepārtraukti kaut ko izvēlamies. Viens no interesantākajiem aspektiem tirgus sistēmā kopumā ir psiholoģiskie aspekti, kuri ietekmē klientu (vai patērētāju) izvēli. Kāpēc tieši šīs kurpes? Kāpēc tieši šo pakalpojumu? Kāpēc pusdienot tieši šeit un nevis citur? Galu galā - kāpēc uzticēties kaut kam vienam un noraidīt ko citu? Tie ir jautājumi, kas nodarbina uzņēmējus, domājot par patērētāju uzvedību.

 

Žurnāla "Biznesa Psiholoģija" izdevējs: SIA “Business Psychology”, Reģ. Nr. 40103579279, Tālrunis: +371 29119520
www.biznesapsihologija.lv © SIA “Business Psychology”