Arhīvs

Nr. 41

novembris-decembris 2014

Nr. 40

jūlijs-augusts 2014

Nr. 39

februāris-marts 2014

Nr. 38

novembris-decembris 2013

Nr. 37

septembris-oktobris 2013

Nr. 36

jūlijs-augusts 2013

Nr. 40

Nr.40/jūlijs-augusts 2014
Lasi visu žurnālu Lasi žurnālu elektroniskajā versijā, kad vien vēlies!


Ar AS Severstaļlat valdes priekšsēdētāju Andreju Aleksejevu sarunājās Elga Zēģele

Rūpīgs svešas naudas saimnieks

Augsta līmeņa vadītājam vajadzētu prast domāt paradoksāli, nebaidīties mainīt jau pieņemtus lēmumus brīdī, kad parādās jauna informācija, un pārvaldīt riskus. Par to stāsta AS Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs, kurš pēc kādas no intervijām nosaukts par „rūpīgu svešas naudas saimnieku”. Pēc viņa domām, Latvijas uzņēmējiem ir laiks pāriet no provinciālas domāšanas uz globālu, jo viņiem ir atvērtas durvis uz visu milzīgo Eiropas Savienības tirgu. Un šīm domām ir pamats – pēdējo dažu gadu laikā Severstaļlat ir spējusi veiksmīgi ielauzties Eiropas tirgū, liekot krietni uzmanīties konkurentiem, kas tajā strādā jau gadu desmitiem ilgi.

Ar Rīgas Sociālā dienesta vadītāja vietnieci un Administratīvās nodaļas vadītāju Aelitu Švītiņu sarunājās Elga Zēģele

Gadskārtējās pārrunas kā darba izpildes novērtēšanas metode

Gadskārtējo pārrunu metode nav nekas jauns. Tās pirmsākumi meklējami un, protams, arī atrodami privātajā biznesā. Šī metode ir tikai viens no veidiem, kā novērtēt darbinieka darbu un viņam izvirzītos mērķus. Biznesā šāda novērtēšanas sistēma ir norma, jo no sasniegtajiem rezultātiem ir atkarīga uzņēmuma peļņa un attīstība. Par to, kā šāda metode ieviesta pašvaldības iestādē, un ieguvumiem, kas no tās radušies, stāsta Rīgas Sociālā dienesta vadītāja vietniece un Administratīvās nodaļas vadītāja Aelita Švītiņa.

Ar SIA NP Foods personāla direktori Tatjanu Kuzminu sarunājās Inese Lozjuka

Neaizmirst darbiniekiem pateikt paldies

Profesionāli, kompetenti un pieredzējuši darbinieki uzņēmumu padara stiprāku un veiksmīgāku. Tieši tāpēc ir vērts ieguldīt līdzekļus personāla apmācībā un attīstībā. Organizējot apmācību, ir svarīgi saprast darbinieku un vadības vajadzības un izvēlēties visefektīvāko programmu. Pat tad, ja uzņēmuma finanšu situācija neļauj veikt ievērojamus ieguldījumus darbinieku attīstībā, vienmēr var atrast ekonomiskāku, taču tikpat efektīvu apmācības veidu. Par to stāsta SIA NP Foods personāla direktore Tatjana Kuzmina.

Aigars Plotkāns, ekonomists, publicists

Personāla kompetences šodien un rīt

Daudzi darba devēji, kuri izmanto cilvēkkapitāla pieeju, iebilst pret izglītības kvalitāti, kādu spēj nodrošināt mūsdienu izglītības sistēma. Izglītības akcents uz zināšanu apguvi, tāpat kā uz zināšanām bāzēta ekonomiskā attīstība, ne vienmēr iztur kritiku. Ko darba devējiem šādā situācijā darīt? Radīt pašiem savas izglītības sistēmas, kā tas jau daudzviet notiek. Par to stāsta Aigars Plotkāns.

Ar SIA Next Level līdzīpašnieku un spēļu satura ģenerētāju Andreju Kļaviņu sarunājās Ieva Zēģele

Sociālās spēles kā bizness un izziņas instruments

Datorspēļu bizness mūsdienās apgrozījuma ziņā ir pārspējis gan mūzikas industriju, gan filmu industriju. Arī mazajā Latvijā ir uzņēmumi, kuri šeit ir labi nopelnījuši ar sociālo tīklu spēlēm un pašlaik cenšas lauzties starptautiskajā tirgū. Taču datorspēle nav tikai izklaides, laika nosišanas vai atkarības veids. Spēle var būt arī ļoti noderīgs mācību, izziņas un izglītošanas instruments. Par to stāsta SIA Next Level līdzīpašnieks un spēļu satura ģenerētājs Andrejs Kļaviņš.

Ar ES parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu sarunājās Elga Zēģele

Zinātnieks, uzņēmējs un politiķis - Krišjānis Kariņš

Pārcēlies uz Latviju, ASV uzaugušais un studējušais latvietis, zinātņu doktors valodniecībā, gluži vai nejauši nodibināja savu ledus ražošanas uzņēmumu Lāču Ledus. Divdesmit gadus vēlāk pēc sekmīgas uzņēmēja karjeras viņš kļuvis par veiksmīgu politiķi un Eiropas Parlamenta deputātu. Krišjānis Kariņš uzskata, ka viņam ļoti paveicies ar pieredzes gūšanu veselās trijās sfērās – zinātnē, uzņēmējdarbībā un politikā – un apzināšanos, ka visas trīs sfēras patiesībā ir ļoti līdzīgas.

Inga Radžabova

Vai jūs sapulcēs ganāt aitas vai spēlējaties ar kaķiem?

Ja dzirdat kādu žēlojamies, ka atkal visa diena nosēdēta sapulcēs, tad visticamāk, ka šis cilvēks strādā uzņēmumā, kura vadītājam patīk ganīt aitas. Šāds vadītājs dod priekšroku formālam, smagam un nogurdinošam darbam, un tas, protams, ietekmē arī visdažādāko sapulču norisi. Savukārt, ja uzņēmumā vai organizācijā sapulces tiek nevis atsēdētas, bet gan radoši izdzīvotas, darbinieki tās nemaz neuztver kā apgrūtinājumu un veltu laika kavēkli. Tādas sapulces ir dabiska radošā ikdienas raitā rituma sastāvdaļa.

Ilgvars Zihmanis, ekonomikas zinātņu maģistrs

No konveijera strādnieces līdz nekustamo īpašumu karalienei - Džang Sjina

Nekustamo īpašumu attīstības kompānijas SOHO China līdzdibinātāja un īpašniece, viena no pasaulē bagātākajām sievietēm ar Kembridžā iegūtu maģistra grādu. Gandrīz vai neticami, ka viņas bērnība pagāja totālā nabadzībā kultūras revolūcijas laikā komunistiskajā Ķīnā un pie konveijera lēto preču ražotnēs Honkongā. Bieži gadās dzirdēt – ko nu es, es jau neko… Taču Džang Sjinas stāsts ir dzīvs piemērs tam, ka ar patiesu gribasspēku, neatlaidību un prātu pietiek, lai no nomales ceļa putekļiem paceltos sniegotās virsotnēs.

Ar intuīti Lauru Deju sarunājās Inese Lozjuka

Laura Deja. Intuīcija ir mūsu dzīves daļa. Bet es to pamanu

Ikviens lēmums, ko mēs pieņemam, daļēji balstīts uz mūsu intuīciju. Amerikāņu intuīte un grāmatu par intuīcijas attīstīšanu autore Laura Deja (Laura Day), kura konsultē vai pusi Volstrītas finansistu, lielu uzņēmumu pārstāvjus, slavenus aktierus un pat glābējus, kuri meklē pazudušos cilvēkus, uzskata, ka intuīcija ir viena no izdzīvošanai visvairāk nepieciešamajām prasmēm. Intuīcija darbojas visu laiku, un mums jāiemācās to pamanīt. Attīstīta intuīcija mūs brīdina gan par briesmām, gan par jaunām iespējām, kuras mums paveras. Laura Deja uzskata, ka intuīcija piemīt visiem, bet lielākā daļa cilvēku neprot tai pieslēgties. Sarunā ar Biznesa Psiholoģiju Laura Deja stāsta, kā iemācīties dzirdēt, redzēt un sajust savu intuīciju.

Ar SIA Rīgas meži daļas Mežaparks dārznieci Inesi Pētersoni sarunājās Elga Zēģele

Biroja dzīvās būtnes – telpaugi

Apmēram pirms 300 gadiem no tālām zemēm Eiropā nonāca pirmie istabas augi. Toreiz tie bija tikpat vērtīgi un reti kā zelts un sāls. Šodien pie telpaugiem interjerā mēs esam pieraduši, taču tas nemazina to nozīmi mūsu apkārtējā telpā. Telpaugi birojam piešķir mājīgumu, eleganci un stilu. Bez tam birojā esošie augi sniedz cilvēkam atslodzi un atbrīvo no stresa. Vajag tikai nedaudz piedomāt pie telpaugu izvēles un izvietojuma telpā, protams, neaizmirstot tos aprūpēt. Un pat augu aprūpēšana nāk cilvēkam par labu. Par telpaugu labajām īpašībām stāsta SIA Rīgas meži daļas Mežaparks dārzniece Inese Pētersone.

Autors Jānis Tauriņš

Nulles emisija – klusums dabas sadzirdēšanai

Auto ēras attīstības sākumā elektromobiļi sastādīja nopietnu konkurenci automašīnām ar iekšdedzes dzinēju, taču ar laiku bija spiesti padoties to priekšā. Mūsdienās, kad daudziem arvien vairāk rūp autotransporta izmešu izraisītās apkārtējās vides problēmas, elektromobiļi par spīti saviem pašreizējiem trūkumiem piedzīvo atgriešanos. Arī Latvijā izstrādāta valsts atbalsta programma elektromobiļu iegādei juridiskajām personām, kā rezultātā Latvijas ielās pamazām parādās pirmie elektromobiļi.

Ar starptautisko bodyART treneri Jūliju Pšibilku sarunājās Inese Lozjuka

bodyART pozitīvā vēsts

Nogurstot no straujā un saspringtā dzīves ritma, cilvēki, kuri vēlas rūpēties par savu veselību, arvien biežāk izvēlas tādas brīvā laika pavadīšanas iespējas, kas dod patvērumu no ikdienas steigas un stresa un sniedz miera un harmonijas sajūtu. bodyART treniņš ir holistiska funkcionālo treniņu sistēma, kas iedarbojas uz cilvēkiem fiziskajā, prāta un emocionālajā līmenī. Tas uzlabo fizisko stāvokli, iemāca apzināties un kontrolēt savas kustības, kā arī sekmē iekšējo koncentrēšanos un harmoniju.

Ar rotu mākslinieku Gunti Lauderu sarunājās Ieva Zēģele

Rota kā mākslas darbs individuālam akcetam

Amatnieks rada rotas pēc visiem zināmām skicēm, bet māksliniekam katra rota ir individuāls mākslas darbs. Šādas rotas tiek augstu novērtētas gan ārzemēs, gan arī pie mums, un tās visbiežāk izvēlas spilgtas personības, kuras labprāt pasvītro savu individualitāti. Par to stāsta viens no tiem, kuri nes Latvijas rotas pasaulē - rotu mākslinieks Guntis Lauders.

Ar Latvijas Kendo federācijas prezidentu Vladimiru Kindzuli sarunājās Inese Lozjuka

Kendo - zobena ceļš

Kendo tulkojumā no japāņu valodas nozīmē zobena ceļš: ken – zobens, do – ceļš. Šī mūsdienu japāņu paukošanas māksla ar bambusa zobeniem cēlusies no senajiem samuraju zobenu pārvaldīšanas paņēmieniem. 19. gadsimta beigās, kad Japānā notika Meidzi revolūcija, kas iznīcināja samuraju varu, ieroču nēsāšana impērijas teritorijā tika aizliegta. Līdz ar to zuda kendo kā cīņas mākslas jēga. Laika gaitā kendo transformējās par cīņas sporta veidu un kļuva par vienu no populārākajām japāņu tradīcijām. Vladimirs Kindzulis, pirmā kendo kluba dibinātājs Baltijas valstīs un Latvijas Kendo federācijas prezidents, stāsta, kā sākās zobena ceļš Latvijā un kā kendo cilvēkiem palīdz kļūt labākiem.

 

Žurnāla "Biznesa Psiholoģija" izdevējs: SIA “Business Psychology”, Reģ. Nr. 40103579279, Tālrunis: +371 29119520
www.biznesapsihologija.lv © SIA “Business Psychology”