Arhīvs

Nr. 41

novembris-decembris 2014

Nr. 40

jūlijs-augusts 2014

Nr. 39

februāris-marts 2014

Nr. 38

novembris-decembris 2013

Nr. 37

septembris-oktobris 2013

Nr. 36

jūlijs-augusts 2013

Nr. 39

Nr.39/februāris-marts 2014
Lasi visu žurnālu Lasi žurnālu elektroniskajā versijā, kad vien vēlies!


Ar SIA Eko Osta īpašnieku Andreju Laškovu sarunājās Ieva Zēģele

Domājot par vidi, veicinot zaļo infrastruktūru

Tāpat kā austrumu filozofijā ir četras stihijas, arī darbs atkritumu pārstrādē saistīts ar četriem pamatelementiem – ūdeni, zemi, gaisu un uguni. No ūdens tiek aizvākti naftas atkritumi, no zemes – dažādas ķimikālijas, autogāze padara tīrāku gaisu, bet uguns pārstrādā nolietotas riepas. SIA Eko Osta, SIA Eko Gāze un SIA E Daugava īpašnieks Andrejs Laškovs ar savu iniciatīvu ir piesaistījis daudz darbinieku, kuriem šī nozare, tāpat kā pašam īpašniekam, ir hobijs. Kopā viņi ir radījuši veiksmīgu biznesu, kas ir padarījis Latvijas vidi tīrāku.

Ar SIA O.D.A. vadītāju, organizāciju psiholoģi un Latvijas Psihologu biedrības padomes priekšsēdētāju Gitānu Dāvidsoni sarunājās Inese Lozjuka

Vadības pieeja, prasmes un personīgās īpašības

Bieži runā par jēdzienu „vadības stils”, kaut gan pareizāk būtu izmantot jēdzienu „vadības pieeja”. Svarīgi runāt par vadītājam piemītošām kompetencēm, nevis par īpašībām, kuru pamatā ir personība. Personība un raksturs ir tie raksturojošie lielumi, ko visgrūtāk attīstīt. Savukārt savas prasmes un kompetences vadītājs attīstīt var. Svarīga prasme ir spēja pielāgoties pārmaiņām un atvērtība tām, dinamiskums, komunikācijas prasmes un prasmes darbā ar cilvēkiem. Par to stāsta organizāciju psiholoģe Gitāna Dāvidsone.

Elga Zēģele, psiholoģijas zinātņu maģistre

Varu nevar iegūt ar varu!

Hārvardas universitātes profesors Džons Kotters (John Kotter) ir rakstījis: „Man kļūst slikti, kad dzirdu, ka ekonomikas pasniedzēji māca studentiem, ka nākotnē viņu galvenais uzdevums kā vadītājiem būs panākt, lai uzņēmums gūst maksimāli lielu peļņu. Tā nav taisnība! Jaunajiem līderiem vajadzēs vadīt plašu un daudzveidīgu cilvēku loku – dažādu līmeņu vadītājus, padotos, klientus, piegādātājus, arodbiedrības utt. Viņiem būs jānodrošina koordinēts dažādu sfēru un līmeņu darbu process, un tas būs daudz svarīgāk un sarežģītāk, nekā gūt peļņu.” Šī izteikuma pamatdoma runā par vadošo darbinieku prasmi izmantot savu varu.

Elga Zēģele, psiholoģijas zinātņu maģistre

Ieteikumi vadītājiem, kā rīkoties, lai nostiprinātu savu varu un ietekmi uzņēmumā

Efektīva vadība prasa ne tikai to, ka jums piemīt reāla vara, bet arī prasmi saprātīgi izmantot savu ietekmi. Zemāk ir uzskaitīti galvenie ieteikumi savas varas nostiprināšanai. Šo metodi jūs variet izmantot kā pašpārbaudes testu. Ja apgalvojums sakrīt ar jūsu rīcību, tad kvadrātiņā ievelciet krustiņu. Izanalizējiet, savu rīcību un pārdomājiet kāds būs jūsu personības attīstības plāns.

Aigars Plotkāns, ekonomists, publicists

Ieinteresētās puses STEIKHOLDERI

Vēlaties iemūžināt kādu problēmu, bezgalīgi novilcināt lēmuma pieņemšanu vai iegrimt neauglīgā un ilgstošā viedokļu apmaiņā? Tad izveidojiet darba grupu vai komisiju! Latvijā Saeimas komisijas ir pierādījušas - grupu darba neefektivitātei nav robežu, it sevišķi tad, ja grupā valda bezatbildīga demokrātija un mērķim ir miglainas aprises. Zīmīgi, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas sabiedriskā komisija demisionēja, tā arī neuzsākusi darbu.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs

Darba grupa vai komanda?

„Mēs strādājam kopā, un mums ir komanda!” Tā bieži tiek teikts, neiedomājoties, ka strādāt kopā un strādāt komandā ir divas dažādas lietas. Vēl vairāk – pat strādāt kopā (ne komandā) iespējams dažādi. Par šo veidu priekšrocībām, trūkumiem un atšķirībām no izslavētā komandas jēdziena lasiet zemāk.

Inga Balode

Darbinieks - talants vai naudas mašīna?

Ikvienam gribas veldzēties tīras, nevis saindētas upes krastā. Ikviens vēlas strādāt uzņēmumā, kas savus darbiniekus ciena un uzskata par radošām personībām, nevis par trulu naudas taisīšanas mašīnas piedevu. Būtu interesanti uzzināt, cik daudzu uzņēmumu vadītāji apzinās, ka personāla vadība ir visnozīmīgākā vadības joma, kā arī to, cik daudzi no viņiem patiesi spēj novērtēt savu darbinieku talantus un tos radoši attīsta ikdienas darbā. Bet cik daudzu vadītāju pakļautībā valda tumsas laikmets, kurā galvenais personāla uzdevums ir vadīties tikai pēc strikti noteiktām instrukcijām un pazemīgi gādāt par vadībai tuvu stāvošas nelielas personu grupas naudas lādi?

Ar konsultantu un psihoterapeitu Marku Vidovsonu sarunājās Inese Lozjuka

Laimīgas dzīves pamats

Konsultants un psihoterapeits Marks Vidovsons (Mark Widdowson) jau vairāk nekā desmit gadus strādā pasniedzēja amatā un vairāk nekā divdesmit gadus vada savu psihoterapeita privātpraksi Glāzgovā (Lielbritānija), palīdzot citiem cilvēkiem izprast iemeslus, kas traucē viņiem dzīvot laimīgu un harmonisku dzīvi. Jau daudzus gadus Marka izpētes tēma ir cilvēka personīgās vērtības un to ietekme uz to, kā cilvēks uztver pats sevi un savu dzīvi, palīdzot sev virzīties uz priekšu vai arī – gluži otrādi – neļaujot sev gūt panākumus.

Ilgvars Zihmanis, ekonomikas zinātņu maģistrs

Cilvēks zelta cepurē Jakobs Fugers

Karaļi, imperatori, galmu spožums, ekspedīcijas un kari… Tam visam vajadzīga nauda, un tas, kam ir nauda, ieceļ imperatorus. Tiekoties ar karaļiem un citām prominentām personām, Jakobs Fugers ar iesauku Bagātais vienmēr lika galvā zelta cepuri, lai atgādinātu, ar ko šīm personām ir darīšana. Viņš tiek uzskatīts ne tikai par Renesanses laikmeta Eiropas bagātāko un ietekmīgāko cilvēku, bet arī par vienu no visu laiku un tautu bagātākajiem uzņēmējiem. Tiek lēsts, ka mūsu dienās Fugera bagātība pirktspējas ziņā būtu vērta vairāk nekā 270 miljardus dolāru.

Līga Kudiņa, komunikāciju zinātņu bakalaurs

Mūžīgais naudas samsaras rats

Nauda – tā ir tēma, kas neatstāj vienaldzīgu nevienu. Nauda patīk visiem. Tai pašā laikā ikviens apzinās naudas vareno enerģētiku, kas, iespējams, dažkārt nes līdzi arī negatīvas sajūtas. Sadzīves kontekstā nauda ir ekvivalents, pret kuru var apmainīt jebkuru nepieciešamo preci vai pakalpojumu. Tā ir starpposms starp ražotāju un patērētāju. Savas dzīves lielāko daļu ikviens no mums pavada, dzenoties pēc lielāka komforta un ērtībām, bet tas pamatā sasniedzams, daudz strādājot. Naudas dēļ cilvēki izdara daudz negatīva – melo, nodod un pat nogalina.

Ar SIA Viastor valdes locekli Andreju Pauperu sarunājās Elga Zēģele

Volgas, dzelži un brīvības sajūta

Autošosejas sacensības Dzintara Volga pirmoreiz notika 1963. gadā, kad daži karstgalvīgi Rīgas Taksometru parka darbinieki nolēma sarīkot sacensības Mežaparka sporta trasē. 1980. gadu sākumā Dzintara Volga jau bija kļuvušas par PSRS mēroga sacensībām, kuras norisinājās Biķernieku trasē Rīgā un savos ziedu laikos spēja pulcēt ap 100 tūkstošiem skatītāju. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Dzintara Volgas sacensības uz laiku tika pārtrauktas, līdz 2010. gadā grupa autosporta entuziastu izlēma tās atdzīvināt vēsturisko autosacensību statusā. 2013. gadā Dzintara Volga ar sacīkšu šovu Mežaparkā nosvinēja savu 50 gadu jubileju. Viens no sacensību dalībniekiem un vēsturisko volgu pilotiem ir arī Andrejs Paupers.

Ar uguns skulptūru veidotājiem Andri Džigunu, Alekseju Geiko un Kristapu Krollu sarunājās Inese Lozjuka

Uguns skola

Uguns skulptūras ir no koka un siena izgatavotas konstrukcijas, kuru augstums var sasniegt pat vairākus metrus. Šādu mākslas darbu mūžs ir īss. No brīža, kad skulptūras pamatni skar uguns liesmas, tas ilgst vien dažas minūtes. Šis mākslas žanrs pēdējā laikā Latvijā gūst arvien lielāku popularitāti un ļauj mūsdienu kultūrā atdzimt senajiem uguns rituāliem. Uguns skulptūras dāvā cilvēkiem iespēju kaut uz mirkli aizmirst ikdienas rūpes, izjust iekšējo harmoniju un izbaudīt elpu aizraujošas dabas stihijas krāšņumu. Uguns skulptūru radītāji Kristaps Krolls, Aleksejs Geiko (plašākai publikai pazīstams ar pseidonīmu Alesh Walker) un Andris Džiguns stāsta par to, ko viņi ir mācījušies no uguns un kādas jaunas iemaņas palīdzējusi attīstīt viņu jaunā aizraušanās.

Ar SIA Riņķotāju Klubs dibinātāju Kristīni Elsti-Graubu sarunājās Inese Lozjuka

Riņķis - superrīks

Ar riņķa griešanu Kristīne aizrāvās pirms trim gadiem, kad krīzes iespaidā uzņēmums, kurā viņa strādāja, bija spiests savu darbību pārtraukt. Jaunā māmiņa ar diviem bērniem uz rokām sāka meklēt jaunus veidus, kā sevi realizēt, palīdzot citiem un sniedzot gandarījumu gan sev, gan apkārtējiem. Drīz vien par šādu iedvesmojošu nodarbošanās veidu kļuva Riņķotāju klubs, kas piedāvā saviem klientiem uzlabot veselību, atklājot sev jaunu elegantu un spēcīgu mājas treniņu. Riņķotāju kluba dibinātāja un riņķa griešanas entuziaste Kristīne Elste-Grauba sarunā ar Biznesa Psiholoģiju stāsta par masāžas riņķi, ko viņa pati dēvē par superrīku vēdera veselībai.

 

Žurnāla "Biznesa Psiholoģija" izdevējs: SIA “Business Psychology”, Reģ. Nr. 40103579279, Tālrunis: +371 29119520
www.biznesapsihologija.lv © SIA “Business Psychology”