Arhīvs

Nr. 41

novembris-decembris 2014

Nr. 40

jūlijs-augusts 2014

Nr. 39

februāris-marts 2014

Nr. 38

novembris-decembris 2013

Nr. 37

septembris-oktobris 2013

Nr. 36

jūlijs-augusts 2013

Nr. 38

Nr.38/novembris-decembris 2013
Lasi visu žurnālu Lasi žurnālu elektroniskajā versijā, kad vien vēlies!


Ar Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas asociēto profesori, psiholoģijas doktori, psiholoģi, mākslas terapeiti un supervizori Maiju Zakriževsku sarunājās Elga Zēģele

Biznesa psiholoģija ir lietišķa zinātne

Bizness mūsdienās bez psiholoģijas pastāvēt nevar. Bizness ir psiholoģija. Un psiholoģija bieži vien ir racionālā un mākslas sintēze. Tāpēc biznesa psiholoģija ir izteikti lietišķa zinātne, un sava vieta tajā ir arī mākslai. Par to stāsta Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RISEBA) asociētā profesore un biznesa psiholoģijas bakaulara studiju programmas zinātniskā vadītāja Maija Zakriževska.

Māris Millers, vadības pakalpojumu un konsultāciju uzņēmuma SIA MM Studija īpašnieks, pasniedzējs

Kur meklēt pareizās atbildes?

Šajā rakstā parādīti četri skatījumi par to, kur un kā meklēt informāciju un kā to izvērtēt, lai pieņemtu lēmumus biznesā. Pirmais skatījums ir runāšana ar cilvēkiem – potenciālajiem klientiem, partneriem un ekspertiem. Tālāk uzmanība pievērsta informācijas meklēšanai elektroniskajos informācijas avotos. Trešais skatījums runā par pētījumiem laboratorijās, prototipu veidošanu un praktiskām izpētes darbībām. Noslēgumā apskatīta uzticēšanās savai intuīcijai un pieredzei. Raksts nepretendē uz akadēmisku precizitāti. Tas balstās uz autora personīgo pieredzi un viedokļiem, kas iegūti no dažādos projektos un dzīves situācijās satiktiem cilvēkiem.

Ar SIA TNS Latvia lielo klientu direktori Ilvu Puduli sarunājās Elga Zēģele

Biznesu ārstē ar pētījumu datiem

TNS ir starptautiska pētījumu kompānija ar bagātu pieredzi, kuras arsenālā ir daudzi un dažādi pētniecības virzieni un metodes. Ja uzņēmējam ir problēmas ar viņa uzņēmējdarbību, tad TNS var salīdzināt ar ārstu, kas izraksta pētniecisko recepti, kā risināt situāciju. Taču, ja naudas pētījumiem ir maz, nevajag no tā kautrēties – ar dažiem simtiem latu jau pietiek, lai sāktu skatīties, kādu pētniecisko risinājumu var piemeklēt. Iespējams, vajag tikai pavisam nedaudz, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.

Reinis Lazda uzņēmējs un Latvijas Organizāciju psihologu biedrības vadītājs

Darbinieku pētījumi: datu analīze un interpretācija

Darbinieku pētījumus prot veikt visi. Atliek vien izdomāt dažus jautājumus, nosūtīt darbiniekiem anketas un pēc tam saskaitīt atbildes. Vai tā tiešām ir? It nemaz.

Iveta Ozoliņa-Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore

Personāla pētījumu plānošana

Ar personāla pētījumiem parasti saprot organizācijas darbinieku viedokļu izpēti, kaut gan šim terminam zinātniskajos avotos ir grūti atrast noteiktu definīciju. Saskaņā ar pētījumu klasifikāciju tie ir lietišķie pētījumi (angl. applied researches). Tie parasti kalpo konkrētas organizācijas vajadzībām, un to mērķis ir iegūt informāciju praktiskas problēmas atrisināšanai.

Aigars Plotkāns, ekonomists, publicists

Vai Jums pieder sociālais kapitāls?

Talants ir Dieva dāvana. Spējas ir talanta, zināšanu, pieredzes un darba spēju sakausējums. Ja cilvēki realizētu savas spējas vismaz par 90 %, tad pasaule būtu bagātāka, labāka, dāsnāka un efektīvāka.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs

Noturības problēma

Zemestrīce Filipīnās, organizācijas restrukturizācija, neveiksmes mācībās vai darbā... Rinda pēc taksometra Ņujorkā un pēkšņs sniegputenis, kad jums kājās vakarkleitai pieskaņotās smalkādas kurpes… Tie ir visdažādākie dzīves notikumi, kuri nevar iet mums secen kaut vai tāpēc vien, ka mēs dzīvojam sabiedrībā, kur pilnīga autonomija vai iespēja sevi pasargāt no dažādām lielāka vai mazāka mēroga kolīzijām ir praktiski neiespējama, un bieži vien mēs paši aktīvi iesaistāmies tajās.

Inga Balode

Kas ieskandina uzticības trauksmes zvanu jūsu klientu smadzenēs?

To, ka ikvienā biznesā ir nepieciešami pētījumi par klientu paradumiem un vajadzībām, neviens neapstrīd. Netiek apšaubīts arī apgalvojums, ka ikvienam, kurš citiem grib pārdot savas preces vai pakalpojumus, pašam der iejusties pircēja ādā. Arī tas, ka klients šodien vēlas individuālu pieeju un nevēlas tikt uztverts kā pētījumu rezultātā štancēts vidēji statistiskais klients, vairs nav nekāds jaunums.

Rakstu sagatavoja uzņēmējdarbības un vadības zinātņu maģistrs Mikus Dubickis

Biznesa inkubators

Veids, kā panākt attīstību, konkurētspēju un vienkārši radīt jaunas darba vietas, ir atbalstīt jaunu uzņēmumu rašanos. Viens no tādiem atbalstiem ir tā saucamais biznesa inkubators, kur jaunie uzņēmēji var saņemt telpas, apmācību un biznesa guru padomus. No tā iegūst visi – kā paši uzņēmēji, tā arī vietējās pašvaldības un mācību iestādes. Šai ziņā ir vērts papētīt Somijas pieredzi.

Tamāra Radionova, biznesa konsultante

Degustācija kā paņēmiens preces virzīšanai tirgū paslēpušās problēmas un eleganti risinājumi

Degustācija veikalā. Varētu likties - vai var būt vēl vienkāršāks un labāks veids, kā parādīt pircējiem savu preci, kuras labā garša jau runā pati par sevi? Izrādās, ka viss nav tik vienkārši. Bet arī sarežģīti ne. Degustāciju var sabojāt pavisam vienkāršas lietas. Tomēr pietiek ar dažiem tikpat vienkāršiem paņēmieniem, lai degustāciju paceltu jaunā līmenī.

Ilgvars Zihmanis, ekonomikas zinātņu maģistrs

Pamatklintājs Tomass Edisons

Viens no visu laiku slavenākajiem izgudrotājiem un uzņēmējiem, kuram pieder 1093 ASV patenti, tai skaitā elektriskā kvēlspuldze, strāvas pārvade attālumā, skaņu ierakstu ierīce un kinokamera. Viens no pirmajiem, kurš 19. gadsimtā apvienoja izgudrošanas procesu ar masveida ražošanu un liela mēroga komandas darbu, radot īstu rūpnieciskās pētniecības laboratoriju. Viens no gigantiem, uz kuru pleciem vēlāk nostājās Bils Geitss, Stīvs Džobss un viņiem līdzīgie. Pasaulē atpazīstamākā persona laikos, kad vienīgais masu medijs bija avīzes. Var tikai iedomāties, ko Tomass Edisons paveiktu, ja dzīvotu mūsdienās...

Ar psiholoģi un ģimenes psihoterapeiti Noru Razgailu sarunājās Līga Šaplaka

Mācīšanās traucējumi uzvar sakārtotība un sistemātisks darbs

Mācīšanās traucējumi par speciālās izglītības kategoriju tika atzīti 1960. gados. Šī speciālās izglītības joma joprojām nav līdz galam izpētīta. Nav vienotas definīcijas par to, kas ir mācīšanās traucējumi, tomēr var runāt par vispārīgiem kopīgiem pieņēmumiem. Mācīšanās traucējumus var definēt kā izteiktas atšķirības (jeb neatbilstību) starp bērna sasniegumiem un intelektuālajām spējām vienā vai vairākās jomās. Šāda neatbilstība nav saistīta ar vecumu, izglītības vai kultūras pieredzi, fizisku vai psihisku nespēju.

Ar Homeopātiskās aptiekas vadītāju Ievu Berkmani sarunājās Līga Šaplaka

Īsi par homeopātiju

Homeopātija ir ārstniecības metode ar vairāk nekā 200 gadus senu vēsturi. Šo preparātu darbības mehānisms tikai pēdējo gadu laikā ir guvis zinātnisku izskaidrojumu, ko diemžēl populārzinātniskajā literatūrā atrast nav iespējams. Homeopātiju bieži apvij mistikas plīvurs, bet patiesībā nekā noslēpumaina šai zinātnē nav. Rīga var lepoties ar vienu no vecākajām homeopātiskajām aptiekām Eiropā, kas bija arī pirmā cariskajā Krievijā. Tā dibināta 1833.gadā.

Ar grafiti mākslinieku Vadimu Meikšānu sarunājās Inese Lozjuka

Grafiti – kad māksla atstāj galerijas telpas

Plašākai publikai ar pseidonīmu Krys (Крыс) pazīstamais Vadims savulaik bija ārkārtīgi slavens visā plašajā Padomju Savienībā. Krys pazina ikkatrs, kurš cik necik interesējās par ielu mākslu, grafiti ieskaitot. Būdams viens no breakdance un grafiti pionieriem Latvijā un Padomju Savienībā, rīdzinieks Vadims ar siltām jūtām atceras aizgājušos laikus – toreiz viss bija savādāk, un ielu mākslai bija pavisam cita nozīme. Bija par ko cīnīties un pret ko protestēt.

Ar UFOGOLF īpašnieku Agni Vītolu sarunājās Elga Zēģele

Mežaparkā piezemējas UFOGOLFs

Disku golfs ir spēle, kura līdzinās īstajam golfam, taču ir daudz demokrātiskāka, pieejamāka un draudzīga videi un ķermenim. Disku golfs faktiski ir dzīvesveids, un šī spēle labi noder gan kā sporta, gan kā fitnesa, gan kā atpūtas un relaksācijas veids. Vienlaikus tas ir arī labs prāta un atmiņas treniņš, kas sevišķi noder bērniem. Ikviens var atrast šai spēlē to, kas viņam ir svarīgs un vajadzīgs. Bieži vien disku golfu jauc ar frisbiju, taču tā ir pavisam cita spēle, kur šķīvītis ir vieglāks un lielāks. Frisbiju spēlē kā futbolu, bet disku golfu - kā golfu.

 

Žurnāla "Biznesa Psiholoģija" izdevējs: SIA “Business Psychology”, Reģ. Nr. 40103579279, Tālrunis: +371 29119520
www.biznesapsihologija.lv © SIA “Business Psychology”