Arhīvs

Nr. 41

novembris-decembris 2014

Nr. 40

jūlijs-augusts 2014

Nr. 39

februāris-marts 2014

Nr. 38

novembris-decembris 2013

Nr. 37

septembris-oktobris 2013

Nr. 36

jūlijs-augusts 2013

Nr. 37

Nr.37/septembris-oktobris 2013
Lasi visu žurnālu Lasi žurnālu elektroniskajā versijā, kad vien vēlies!


Ar SIA Latvijas Tekstils īpašnieku Oskaru Polmani sarunājās Elga Zēģele

Bizness Latvijas karoga krāsā

Latvijas Tekstils? Prātā uzreiz nāk asociācijas ar lielu, cienījamu fabriku, kuras vēsture sniedzas vismaz vairāku gadu desmitu garumā. Taču patiesībā tā ir pavisam nesen radusies neliela ražotne, kuras dibinātājs piepilda savu bērnības sapni. Neraugoties uz to, Latvijas Tekstilam ir gan ambīcijas, gan varēšana tās realizēt. Uzņēmums jau ir pašuvis pasaulē lielāko Latvijas karogu, kas varētu sniegties astoņu stāvu mājas augstumā.

Sandis Kristars Dūšelis, psihologs, ģimenes psihoterapeits, Mācību centrs Miervidi direktors

Mediācija uzņēmumos un organizācijās

Konfliktsituācijas uzņēmumos un uzņēmumu starpā ir neizbēgamas. Taču līdz šim Latvijā bijusi diezgan maz attīstīta komercmediācija – ar organizācijām saistīto konfliktu risināšanas metode. Šķiet, ka visskaļāk komercmediācijas vārds izskanēja pagājušajā gada nogalē, kad konflikts starp AS Pasažieru Vilciens un spāņu uzņēmumu CAF par jauno vilcienu iegādi tika risināts Stokholmas Tirdzniecības palātas Mediācijas institūtā.

Ar Gati Litvinu, Notariāta institūta direktoru, sarunājās Inese Lozjuka

Mediācija. Kā atrisināt strīdu, nevēršoties tiesā

Alternatīvas strīdu risināšanas metodes, tādas kā mediācija un samierināšana, palīdz attīstīt un pilnveidot tos demokrātijas un tiesiskas valsts ideālus, uz kuriem mums jātiecas, proti – pašu cilvēku spēju vienoties un atrisināt konfliktu, tādā veidā ilgtermiņā saglabājot konstruktīvas attiecības. Tiesas sēžu zālē šādus ideālus nav iespējams sasniegt.

Ar AS Latvijas Balzams personāla un administratīvā departamenta direktori Signi Bīdermani sarunājās Līga Šaplaka

Konflikti jārisina laikus. Latvijas Balzama pieredze

Kur ir cilvēki, tur mēdz būt arī konflikti. Lielākoties tie rodas vai nu darba apstākļu, vai cilvēciskās nesaprašanās dēļ. Daudzus jautājumus vēlams risināt vēl sākuma fāzē, kamēr konflikts nav samilzis. Taču bieži vien mēs paši sevi no malas neredzam, tāpēc jāspēj sevi disciplinēt, apzināties, ņemt vērā to, ka ikvienam var gadīties slikta diena, un neņemt pie sirds, ja gadās nepatīkama vārdu pārmaiņa.

Eva Karabeško, mākslas zinātņu bakalaure, pedagoģijas maģistre, uzņēmēja un profesionāls koučs

Konflikta attīstības dinamika darbavietā

Konflikts pēc savas būtības ir neliels karš, kad divas vai vairākas konfliktā iesaistītās puses nespēj pieņemt viena otras viedokli vai darbības. Tas ir strupceļš, kurā tiek tērēts ļoti daudz enerģijas. Tas ir kā virpuļviesulis, kas ierauj sevī resursus, laiku un citus cilvēkus. Jo ilgāk konflikts ieilgst, jo vairāk resursu tiek tērēts izdzīvošanai konflikta stāvoklī. Līdz ar to tiek gūts mazāk ienākumu un prieka par dzīvi.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs

Kaķis garāžā. Motivācija

Lai kā mums negribētos to atzīt, pēc garām diskusijām, kas attiecas uz motivāciju, un pēc psihologu, sociologu un citu nozaru darboņu teorētiskām kaujām secinājums ir viens - nav vienas universālas motivācijas teorijas. Drīzāk mēs varam runāt par to, kā motivēt katru indivīdu vai arī par to, kā ietekmēt cilvēkus iespējami dažādākos veidos. Ja gribat definēt, kas tad īsti ir motivācija, tad tas ir motīvu kopums, kurš katram indivīdam ir atšķirīgs. Tāpat kā mūsu dažādību atspoguļo dažādas lietas, kuras mums pieder, tā arī motivācija ir dažāda.

Žanete Drone, sertificēta MBTI praktiķe organizācijas attīstības centrā SpringValley

MBTI – populārākais instruments sevis iepazīšanai un sadarbībai

Par mūsdienu folkloru kļuvušais jautājums “kas es esmu?” patiesībā ir viens no nozīmīgākajiem jautājumiem, kādu savas dzīves laikā mēs varam sev uzdot. Un ne tikai uzdot, bet arī meklēt uz to atbildi.

Aigars Plotkāns, ekonomists, publicists

Vai veidot tēlu nozīmē tēlot?

Tēls ir jūsu bilde patērētāja apziņā. Dažkārt tā ir karikatūra, dažkārt abstrakcionisma kalngals, dažkārt gaismēnu pilns impresionista diždarbs vai bērnišķīgs naivista smērējums. Tas, kā mūs redz citi, nav atkarīgs tikai no mūsu centieniem. Viedoklis par lietām vai procesiem ir atkarīgs arī no cilvēka pieredzes, prāta, izglītības vai noskaņojuma. Tēla veidošanas pasākumi materializējas noteiktos priekšstatos - reputācijā. Reputācija ir tēla dvīņu māsa. Abas māsas ir ļoti līdzīgas un tomēr tik dažādas. Kā vienas krāsas divi toņi.

Ar uzņēmēju un Latvijas Organizāciju psihologu biedrības vadītāju Reini Lazdu sarunājās Elga Zēģele un Līga Šaplaka

Latvijas Organizāciju psihologu biedrība

Pēdējos gados esam uzņēmuši tempu, lai gan šis darbs vēl joprojām ir entuziasma līmenī. Šobrīd mēs attīstām vairākas norises. Reizi mēnesī organizējam seminārus gan biedrības biedriem, gan citiem personālvadības interesentiem. Esam arī atsākuši rīkot konferences Septembrī kopā ar pārējām psihologu biedrībām plānojam aktīvāk parādīties masu medijos, radio un televīzijā, un stāstīt par sevi. Bet jau oktobrī paredzētas Psiholoģijas dienas, kurās aktīvi piedalīsimies. Gatavojamies strādāt arī pie tā, lai panāktu, ka organizāciju psihologi kļūst par reglamentētu profesiju. Tā par plānotajām Latvijas Organizāciju psihologu biedrības aktivitātēm stāsta tās vadītājs Reinis Lazda.

Inga Balode

Kas nosaka jūsu darba attiecības un emocijas?

Gūt panākumus un dzirdēt makā naudaszīmju čaboņu vēlas ikviens uzņēmējs, īpaši jau naudas reformas gaidās. Jautājums tikai tāds, kādus ceļus uzņēmējs izvēlas sava mērķa sasniegšanai un uz kādiem pamatiem balsta savas attiecības ar darbiniekiem. Vai uzņēmumā tiek radīta ideāla augsne konfliktiem? Vai varbūt tomēr priekšroka tiek dota harmoniskai videi, kurā konflikts, ja arī tāds radīsies, tiks efektīvi atrisināts?

Ilgvars Zihmanis, ekonomikas zinātņu maģistrs

Cilvēks, kurš pacēla spārnos Red Bull. Dītrihs Matešics

Viņam vajadzēja desmit gadus, lai pabeigtu augstskolu. Vēl desmit gadus – lai saprastu, ka nav jēgas līdz sirmiem matiem blandīties apkārt pa pasauli kā lielas firmas mārketinga direktoram. Pēc tam, kad viņš kādā Taizemes viesnīcas bārā atrada savu Lielo Ideju, viņam nevajadzēja ne desmit gadus, lai kļūtu par bagātāko cilvēku Austrijā...

Ar Latvijas Jūras Medicīnas centra Neiroloģijas nodaļas vadītāju Jolantu Kalniņu sarunājās Elga Zēģele

Galvassāpes ziņo par problēmu

Galvassāpes, tāpat kā jebkuras citas sāpes, ir brīdinājums, ka organismam kaut kas nepatīk. Protams, ja sāp galva, var iedzert tableti, bet tas nemaz nav tik nekaitīgi, kā dažkārt liekas, jo galvassāpju cēloņi var būt daudzi un dažādi. Taču cilvēki, kuri ir nonākuši lielajā biznesā, parasti saprot, ka ir jārūpējas par savu veselību, un zina, kas viņiem ir jādara, lai uzturētu veselību un možu garu. Viņi lielākā vai mazākā mērā prot sadalīt savu laiku starp darbu un aktīvu atpūtu.

Ar interjera dizaineri Karīnu Kēbergu sarunājās Līga Šaplaka

Visu var pasniegt gaumīgi

Biroji var būt tikpat dažādi kā to īpašnieki un darbinieki. Galvenais, lai biroja vide būtu atbilstoša biroja darbības veidam un darbinieku raksturam un palīdzētu viņu darba procesam. Ļoti dažādas sajūtas telpā var radīt ar krāsu, apgaismojumu un apdares materiālu faktūrām. Var spēlēties ar gaismām, veidojot intīmu, gaišu vai pat operāciju zāles noskaņu, – stāsta interjera dizainere Karīna Kēberga.

Ar mākslinieku avangardistu Ivaru Mailīti sarunājās Elga Zēģele

Multimākslinieks mūžīgā vēlmē iet jaunus ceļus

Ivars Mailītis ir starptautiski pazīstams mākslinieks avangardists, kurš mūsdienu mākslas pasaulē pazīstams ar interesantiem un izaicinošiem avangarda un vides mākslas projektiem. Viņa darbības un interešu loks ir plašs – skulptūra, glezniecība, grafika, scenogrāfija un kino. Viņš veidojis pazīstamo latviešu mākslas filmu Sprīdītis un PSRS paviljona koncepciju starptautiskajai izstādei Expo’92, bet pēdējā laikā pazīstams arī kā latviešu Dziesmu un Deju svētku galvenais mākslinieks. Intervijā Ivars Mailītis dalās savā pieredzē un atziņās, ko nozīmē organizēt liela vēriena mākslas projektus un cik svarīgi ir meklēt dzīvē arvien jaunus ceļus.

Ar SIA Dotnuvos projektai tirdzniecības direktoru un Latvijas Petanka sporta federācijas prezidentu Ģirtu Peirāgu sarunājās Inese Lozjuka

Petanks – spēle visai ģimenei

Uzņēmējs un Latvijas Petanka sporta federācijas prezidents Ģirts Peirāgs ir pārliecināts, ka petanks ir viens no labākajiem un lētākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem visai ģimenei. To var spēlēt gan pieaugušie, gan bērni un seniori, neraugoties uz gadu starpību. Petankā galvenais ir spēles stratēģija, precizitāte un komandas gars. Tā ir spēle, kurā viens nav cīnītājs, bet visi kopā var panākt ļoti labus rezultātus.

 

Žurnāla "Biznesa Psiholoģija" izdevējs: SIA “Business Psychology”, Reģ. Nr. 40103579279, Tālrunis: +371 29119520
www.biznesapsihologija.lv © SIA “Business Psychology”