Arhīvs

Nr. 41

novembris-decembris 2014

Nr. 40

jūlijs-augusts 2014

Nr. 39

februāris-marts 2014

Nr. 38

novembris-decembris 2013

Nr. 37

septembris-oktobris 2013

Nr. 36

jūlijs-augusts 2013

Nr. 7

Nr.7/augusts-septembris 2007
Lasi visu žurnālu Lasi žurnālu elektroniskajā versijā, kad vien vēlies!


Ar Latvijas Dzelzceļa Informatīvās skaitļošanas centra vadītāju Jāni Gulbi sarunājās Elga Zēģele Jānis Gulbis – RTU inženierzinātņu bakalaurs ekonomikā, LU sociālo zinātņu maģistrs vadības zinātnēs. Ar specializāciju – vadība informācijas tehnoloģijas (IT) nozarē.

Stūrgalvīgs un neatlaidīgs

Saka, ka nauda nav galvenais motivātors. Jā, nav galvenais, bet tad, kad jau ir sasniegts primāro vajadzību apmierināšanas līmenis. Tāpēc Latvijā ļoti daudz kur nauda tomēr izrādās galvenais motivātors. Cilvēkam vispirms ir jāizdzīvo, un tikai pēc tam parādās motivācija darboties uzņēmuma un sabiedrības labā.

Iveta Seržante Ekonomikas zinātņu maģistrs Psiholoģijas zinātņu bakalaurs RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā

Personāla motivēšana: uz darbinieka ieguldījumu balstīta darba samaksa

Personāla motivēšana bija, ir un būs galvenās rūpes darba devējiem un viņu pārstāvjiem. Kopš cilvēku sabiedrībā radās darba attiecības, t.i. kurās notiek darba brīvprātīga vai piespiedu apmaiņa pret noteiktu atlīdzību naudā vai graudā, „darba devēji” pirmkārt vēlas, lai izpildītāju darbs atbilstu viņu prasībām. Laika gaitā mainās tikai „nodarbinātības nosacījumi”.

Diskusijā piedalās: Jūlija Sokolova, personāla daļas vadītāja, SIA „Stendera ziepju fabrika” Ieva Poļakovska, personāla motivācijas speciāliste, A/s „SEB Latvijas Unibanka” Maira Leščevica, Dr.oec., Vidzemes augstskolas Biznesa vadības docente Elga Zēģele, žurnāla „Biznesa psiholoģija” galvenā redaktore

Apaļais galds – diskusija par darbinieku motivāciju

Patreiz darba tirgū notiek algu karš – darbinieki staigā, izmantojot darba devēju piedāvātās algas. Saprotams, ka ir konkurence, bet darba devējiem arī mazliet jāapstājas. Ar staigātājiem ir tā, ka atliek piedāvāt par desmit latiem vairāk, un viņš maina darbu. Šo algu karu var apturēt tikai darba devēji.

Žanete Tauriņa Izglītības zinātņu maģistre, Latvijas Universitātes Izglītības vadības apakšnozares doktorantūras doktorante

Personība uzņēmumā: vai Maslovs un Hercbergs joprojām ietekmē personāla vadību?

Vai Maslova teorijas pamati šobrīd ir aktuāli mūsdienīgā 21.gadsimta uzņēmumā? Ko Hercbergs vēl dara mūsdienu personāla attīstībā uzņēmumā? Vajadzību teorijas pirmsākumu rodami pagājušajā gadsimtā, vai mēs neesam aizvēruši durvis vecajām, nevajadzīgajām teorijām, liekot pamatus nākotnes attīstībai? Vai tiešām arī mūsdienās uzņēmumā funkcionē nepieciešamību radītā vajadzību teorija, kurā nepieciešamības ir vajadzīgas, lai cilvēki tās pārvarētu vai izvairītos no tām?

Ar Deloitte vadības konsultāciju menedžeri, psiholoģijas zinātņu maģistri, LU lektori Gunitu Smirnovu sarunājās Elga Zēģele

Talantīgi darbinieki uzņēmumā

Darbinieks, kurš ir talantīgs, gudrs un apzinīgs vienai organizācijai, tāds var nebūt citā. Tur viņu ne tikai var uzskatīt par vāju, bet viņš tur var pat vispār neiederēties. Svarīgi organizācijai, konkrētāk tās vadībai, saprast, ko mēs sagaidām no saviem darbiniekiem. Kad par šiem jautājumiem sāk domāt, tad parādās varianti, kurus cilvēkus tad mēs kā organizācija virzām un sakām, jā – nu tie ir mūsu izcilnieki, vai arī – tie ir tie cilvēki, kas dod vislielāko pievienoto vērtību mūsu organizācijai.

Dr.oec Maira Leščevica Vidzemes augstskolas Biznesa vadības docente

Vadītāj, kā tev ar ‘higiēnu’?

Vispārpieņemts ir interesēties un diskutēt par to, kā motivēt darbiniekus labāk izpildīt darbus. Bet bieži piemirstas padomāt par pašiem vadītājiem. Par to, kā jūtas paši vadītāji. Vai viņi ir motivēti? Jo nav iespējams motivēt citus, ja iztrūkst personiskās motivācijas.

Ar Innu Krotovu sarunājās Elga Zēģele.

Mana profesija Coacher

Psiholoģijas zinātņu maģistre Inna Krotova (Izraēla) viesojās Latvijā un piedalījās konferencē “Kā ieviest WIN/WIN organizācijā?”. I.Krotova ir organizāciju psihologs, diplomēta konsultante biznesa organizēšanā un personāla vadīšanā. Uzņēmumos vada “Menedžmenta”, “Personīgās izaugsmes” un “Efektīvas komunikācijas” mācību kursus. Innai Krotovai ir starptautiska pieredze (ASV, Izraēla, Krievija u.c) darbā ar komercfirmām, kas darbojas finanšu, apdrošināšanas, medicīnas un mazumtirdzniecības jomās, kā arī ar valsts organizācijām, ministrijām un labdarības fondiem. Izglītība: Hebrew University B.A. (Izraēla), Clark University (ASV).

Rakstu pēc Seta Godina grāmatas “Atļaujas mārketings” 6 nodaļas sagatavoja Elga Zēģele

Atļaujas mārketings

Gandrīz deviņdesmit gadus izplatītāji izmanto tikai vienu reklamēšanas veidu, ko es saucu par PĀRTRAUKŠANAS MĀRKETINGU, jo tas pārtrauc cilvēka darbību un liek pievērsties reklāmai. Jauns un inovatīvs veidiem, kā palielināt tirgus daļu un peļņu, ir ATĻAUJAS MĀRKETINGS, kas būtiski atšķiras ar domāšanas veidu un jaunu pieeju reklāmai un klientiem.

Ar Stefanu Hausneru sarunājās Žanete Tauriņa

Cilvēkam jāmaina sistēma

Berta Hellingera sistēmfenomenoloģijas pamatā ir cilvēks, kurš vēršas pie ārsta pēc palīdzības. Pacients brīvi var izvēlēties no terapijas grupas tā saucamos „aizstājējus” vai cilvēkus, kuri attēlos slimnieka ģimenes sistēmas/ciltskoka locekļus. Pacients koncentrēti izvieto šos aizstājējus telpā vai uz skatuves atbilstīgi tam, kā viņš tos izjūt. Tā veidojas uzstādījums, kura laikā cilvēks uzzina pilnīgi kaut ko jaunu, kas līdz šim viņam nav bijis zināms. To var dēvēt par pacienta ģimenes sistēmas neapzinātām zināšanām. Berta Hellingera metode ir nesena, tomēr ar sasniegtajiem rezultātiem ieguvusi rezonansi visā pasaulē, jo tā ļauj izpētīt slimnieka ģimenē pastāvošas problēmas, saistot tās pat ar klāt neesošajiem ģimenes locekļiem. Tā ir grupu terapijas metode. Berta Hellingera metodes nozīmīgākais aspekts ir pārvietot ģimenes sistēmā tās locekļus atbilstoši klienta sociālajam skatījumam, lai gūtu informāciju par psihisku un fizioloģisku saslimšanu iemesliem. Šo metodi pielieto ne tikai ģimenes problēmu risināšanai, bet dažāda veida slimību dziedināšanai. Stefans Hausners ir starptautiski sertificēts Berta Hellingera metodes treneris, homeopāts, psihoenerģētiķis un osteopāts, pasniedzējs vairākās alternatīvās medicīnas skolās. Ar šo metodi darbojas kopš 1993.gada, to sekmīgi pielietojot daudz kur pasaulē – Vācijā, Austrijā, Spānijā, Meksikā, ASV u.c. Šovasar viņš viesojās arī Latvijā.

No J.Kulberga grāmatas “Dinamiskā psihiatrija”

Sistēmiskā terapija

Bioloģiskā ziņā ģimenes nolūks ir dot patvērumu un barību bērniem un iemācīt tikt galā pašiem, kad tie ir pietiekami lieli. Ģimene, kas ir darba kopība vai produkcijas vienība ar uzdevumu sadali, ir dibināta arī pamatnolūkiem – lai izdzīvotu un būtu nodrošinājums tiem, kas kļūst slimi vai nespēcīgi. Šai ietvarā ģimene var būt arī arēna dažādu ģimenes locekļu izlādei, īstenojot iekšējās vajadzības – dominanci un pakļaušanos, kontroli un neatkarību, aktivitāti un pasivitāti, likumus un normu trūkumus.

Ar Ligitu Prodnieci sarunājas Ieva Zēģele

Mans jaunais imidžs un iepirkšanās bez galvassāpēm!

Nav tāda jēdziena kā pareizs vai labs imidžs, viss ir atkarīgs no tā, kādā grupā tu gribu iekļauties un ko tu ar savu izskatu gribu pateikt sabiedrībai. Tev jābūt ģērbtam atbilstoši tai grupai, kurai tu vēlies piederēt.

Ar mākslinieci Velgu Lukažu sarunājās Ieva Zēģele

Ar atvērtām acīm un sirdi

„Velgas Lukažas darbiem ir nenosakāma laika piederība. Tie ir laikmetīgi un reizē pilni senatnes. Mākslinieces rokas spēlē smalku spēli ar tagadni un pagātni, kam nav sākuma un gala, kur viena zīme dzimst no otras, savienojoties ideālā kompozīcijā. Velgas māksla ir pilna poētikas un lirikas. Tas mūsdienu urbanizētajā civilizācijā atgādina par jūtu dzīves vērtībām un trauslo mākslinieka gara pasauli.” Mākslas zinātniece Diāna Barčevska

Andrejs Kļaviņš

Lai top gaisma, skaņa un bilde! Aizgājušo gadsimtu dižgars Tomass Edisons.

Ja es jums uzdotu jautājumu, kas ir Tomass Edisons, jūs droši vien teiktu, ka viņš ir slavens izgudrotājs. „Ahā,” es pasmīnētu. Un kas tad ir tas slavenākais, ko viņš izgudroja? „Spuldzīti, protams,” visdrīzākais skanētu atbilde. Nē, baidos, ka tā nav tiesa. Edisons neizgudroja spuldzīti. Tā bija radīta un patentēta jau pāris gadus agrāk. Edisona sasniegumi slēpjas drīzāk tajā, ka tieši viņš spēja pārvērst spuldzīti par to, kas tā ir tagad – vienkāršu masu produkcijas priekšmetu, kurš atrodams ikkatrā mājā, ērti un ātri nopērkams un kuru ieskrūvēt māk kurš katrs.

Ar Armandu Krauzi, Latvijas Biškopības biedrības priekšsēdētāju sarunājās Andrejs Kļaviņš

Medus

Latvijas Biškopības biedrība ir vienīgā valsts mēroga profesionālā biškopju organizācija mūsu valstī. Tajā darbojas arī tādi cilvēki, kas interesējas par biškopību, bet pašiem nav bites.

Rakstu pēc interneta materiāliem sagatavoja Ilgvars Zihmanis Karikatūru autore Elīna Martinsone

Kā reizēm notiek birojā

Šodien darbā pieņēma divas jaunas grāmatvedes. Kā grāmatvedes viņas ir lieliskas, taču kā datora lietotāji – pilnīgas šausmas. Atgadījums pēc būtības. Nodokļu pārvalde iedevusi disketes ar programmu. Mēneša beigās grāmatvedībai jānodod visas atskaites saskaņā ar formām no šīs disketes, bet vecie faili no disketes jāizdzēš. Citēju disketes instrukciju: „… atskaišu failus par pagājušo (iepriekšējo) mēnesi nepieciešams izdzēst no disketes ar taustiņa „Delete” palīdzību”. Kā gan es biju izbrīnīts, kad ieraudzīju uz galda pilnīgi saskrāpētu disketi un klaviatūru bez „Delete” taustiņa…

 

Žurnāla "Biznesa Psiholoģija" izdevējs: SIA “Business Psychology”, Reģ. Nr. 40103579279, Tālrunis: +371 29119520
www.biznesapsihologija.lv © SIA “Business Psychology”