Arhīvs

Nr. 41

novembris-decembris 2014

Nr. 40

jūlijs-augusts 2014

Nr. 39

februāris-marts 2014

Nr. 38

novembris-decembris 2013

Nr. 37

septembris-oktobris 2013

Nr. 36

jūlijs-augusts 2013

Nr. 4

Nr.4/februāris-marts 2007
Lasi visu žurnālu Lasi žurnālu elektroniskajā versijā, kad vien vēlies!


Ar Latvijas Pasta ģenerāldirektoru Gintu Škodovu sarunājas Elga Zēģele

Nepagriez pārāk strauji pārmaiņu kuģi!

Saruna ar Latvijas Pasta ģenerāldirektoru Gintu Škodovu, kurš vada otro lielāko Latvijas uzņēmumu un kura pakļautībā strādā 8000 darbinieku.

Ilze Čisčakova Spring Valley organizāciju attīstības centra konsultante

Pārmaiņu vadība krīzes situācijā

Pasaulē par tēmu “pārmaiņas” ir sarakstītas tūkstošiem grāmatu, ir veikti pētījumi neskaitāmās organizācijās visdažādākajās nozarēs. Tomēr nevienam vēl nav izdevies atrast gatavu recepti, kura garantētu veiksmīgu pārmaiņu procesu un rezultātus organizācijai, komandai vai līderiem.

Rakstu pēc Seta Godina grāmatas “Atļaujas mārketings” 1-4 nodaļai sagatavoja Elga Zēģele

Atļaujas mārketings

Interneta mārketinga pionieris Sets Godins vēlas mainīt veidu, kā mūsdienās tiek piedāvāts un pārdots gandrīz viss. Vai dosim viņam atļauju 2007.gada žurnālu “Biznesa Psiholoģija” lappusēs jums parādīt, kā tas notiks nākotnē? Seta Godina grāmata “Atļaujas mārketings” ir par uzmanības krīzi Amerikā un par to, kā ražotājiem un izplatītājiem ne vien izdzīvot, bet arī gūt panākumus jaunajos, skarbajos apstākļos. Vecās reklāmas un produktu pārdošanas metodes vairs nav tik efektīvas kā agrāk.

Informāciju sagatavoja Žanete Tauriņa

Ekonomiskā politika un struktūrpolitikas prioritātes Latvijas nacionālā Lisabonas programma 2005.-2008. gadam

2000.gadā Lisabonā Eiropadome apstiprināja Eiropas Savienības stratēģiskās attīstības dokumentu (tālāk tekstā – Lisabonas stratēģija), kurā galvenais mērķis tika noteikts desmit gadu laikā izveidot ES par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāk uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, kas nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi ar vairāk un labākām darba vietām un lielāku sociālo kohēziju.

Andrejs Kļaviņš

Cilvēks, kurš iemācīja pasaulei mācīt fiziku

Šoreiz pastāstīsim par personu, kuras vārds varbūt nav tik ļoti pazīstams, kā iepriekš apskatīto vēsturisko slavenību, taču viņa nozīme, iespējams, ir daudz lielāka. Jo īpaši Latvijai. Vai jūs bijāt viens no tiem diezgan daudzajiem skolas solā, kuri fizikas stundas pavadīja snauduļojot, jo skolotāja monotonie: „ņūtoni... pretestība... džouli... Planka konstante...” ieaijāja ciešā miegā? Un vēlāk ar rokām atgaiņājāties: „Nē, es no fizikas neko pārāk neatceros.. es jau vairāk pa ekonomisko vai humanitāro līniju...”? Diemžēl šobrīd Latvijā ir nepatīkama situācija, kad eksakto zinātņu interesentu skaits ir kļuvis kritiski neliels attiecībā pret pārējo jomu studētājiem, kas kopumā apdraud Latvijas attīstību. Tāpēc šajā mirklī būtu vērtīgi atcerēties šī raksta galveno tēlu – Ričardu Fainmanu, kurš varētu mums palīdzēt.

Lolita Pavāre Komunikāciju Akadēmijas Biznesa attīstības vadītāja www.komakademija.lv

Runas māksla biznesam

Runa nav tikai veids, kā nodot tālāk informāciju, tas ir veids, kā apdomāt visdažādākās dzīves parādības, veids, kā izpaust savu iekšējo stāvokli, veids, kā gūt baudu no savstarpējas saskarsmes. Bet galvenais, kas saista labu runu ar labu biznesu, ir fakts, ka runa ir saziņas līdzeklis, kas iesaista indivīdu noteiktā sociālajā vidē. Un bizness nevar pastāvēt, ja nav atbilstošas vides.

Intervija ar stilisti Ligitu Prodnieci, Ar stilisti sarunājas Ieva Zēģele

Kādi aksesuāri, tāds saimnieks

Aksesuāri ir viss, kas nav apģērbs, bet kas piederas cilvēka ārienei. Tās ir rotas lietas, šalles, lakati, siksnas, jostas, somas, portfeļi, brilles un citas lietas.

Viesturs Rudzītis ārsts un psihoterapeits

Dižais hobijs

Kāda jēga ir tam, ko es daru? Vai mans darbs ir kādam vajadzīgs un vai es pats kādam esmu vajadzīgs? Tā cilvēki sev jautā – visbiežāk vai nu paguruma brīžos, vai gluži otrādi – piedzīvojot lielas veiksmes. Un pārāk bieži atbild – „ja darbā viss ir labi, tad arī dzīvē tam jābūt tāpat”. Vai citiem vārdiem – „darbs ir dzīves jēga un dzīve pati”. „Strādāt un dzīvot nozīmē vienu un to pašu”.

Andris Pētersons Biznesa augstskolas Turība Sabiedrisko attiecību fakultātes dekāns, SIA „Komunikāciju Akadēmija” lektors

Komandas lielais spēks

Ikviens darba devējs vēlas, lai viņa darbinieki būtu ne vien profesionāli, bet arī lojāli uzņēmumam un atbildīgi pret klientiem. Savukārt darbinieki vēlas darboties saskanīgi, jo tad ir vieglāk strādāt. Tātad nepieciešama komanda – grupa, kas darbojas kopīga mērķa sasniegšanai, izmantojot savas atšķirīgās prasmes un savstarpēji komunicējot.

Ar mākslinieci Lieni Dobrāju sarunājās Andrejs Kļaviņš

Viena no klasiskajām mākslas jomām – grafika

Tā nebija apzināta izvēle. Man labi padevās valodas, es biju beigusi angļu valodas skolu, biju aizgājusi uz vācu filologiem un domāju, ka kaut ko darīšu tajā jomā. Taču nejutos tur komfortabli, tad es iestājos Latvijas Universitātē filozofos un paralēli tam katru gadu stājos Mākslas Akadēmijā, līdz ar trešo mēģinājumu mani paņēma.

Elga Zēģele psiholoģijas zinātņu maģistrs vadības zinātņu un mārketinga speciāliste

Kas liedz būt inovatoram?

Mākslinieks, inženieris, arhitekts, kas veicis pētījumus un daudzus atklājumus mehānikā, kara inžienierijā, fizikā, optikā, matemātikā, ģeoloģijā, botānikā, perspektīvē, anatomijā, fizioloģijā, astronomijā un kosmoloģijā - ģēnijs, radoša personība un novators - Leonardo da Vinči. Bez visa nosauktā vēl arī harizmātiska personība un izcils skolotājs - cilvēku apbrīnots un mīlēts. Personība, kas spēja dot tik daudz savam laikam un nākotnei. Kādēļ mums visiem nav šādu spēju? Tas ir jautājums, kurš ir tikpat vecs kā pasaule. Šajā rakstā lasiet mūsdienu idejas, kas var palīdzēt rast atbildi, un salīdziniet ar Leonardo da Vinči dzīves principu septiņām atslēgām.

Žanete Tauriņa Izglītības zinātņu maģistre, Latvijas Universitātes Izglītības vadības apakšnozares doktorantūras doktorante

Emocionālās inteliģences kompetenču modelis

Uz emocionālajām spējām bāzētas kompetences ir vadības aktualitāte šobrīd. Šīs kompetences ir, piemēram, pašpārliecība, orientācija uz sasniegumiem, uzticamība, empātija un spēja vadīt komandu. Vadītājiem ar labām emocionālās saskarsmes iemaņām ir lielākas priekšrocības jebkurā dzīves jomā. Cilvēki ar attīstītām emocionālās saskarsmes iemaņām biežāk jūtas apmierināti ar sevi un savu dzīvi, jo ir pilnībā izkopuši domāšanas veidu, kas ļauj darboties efektīvāk. Emocionālā inteliģence ieņem arvien lielāku lomu mūsdienu sarežģītajās sabiedriskajās norisēs un ekonomiskajā darbībā, jo emocijām ir ļoti liela nozīme domāšanas procesos – gan vienkārši loģiskā domu gaitas izklāstā, gan svarīgu lēmumu pieņemšanā. Jūtu un domu mijiedarbībā ikdienišķos lēmumus nosaka spēja izjust emocijas, kas darbojas ciešā saskaņā ar loģisko prātu un tādējādi veicina – vai arī kavē – domu atraisīšanos.

Ar Latvijas Kvalitātes asociācijas izpilddirektori Sanitu Stelpi sarunājās Elga Zēģele

Ja tev ir mēķis, pievienojies mums!

Lielie ražotāji sanāca kopā un nosprieda, ka ir vajadzīga tāda asociācija, kas nodarbojas ar kvalitātes jautājumiem. Tāda ir vēsture, bet šobrīd situācija ir mainījusies – Latvijā ir daudz konsultantu un daudz sertifikācijas iestāžu.

 

Žurnāla "Biznesa Psiholoģija" izdevējs: SIA “Business Psychology”, Reģ. Nr. 40103579279, Tālrunis: +371 29119520
www.biznesapsihologija.lv © SIA “Business Psychology”