Arhīvs

Nr. 41

novembris-decembris 2014

Nr. 40

jūlijs-augusts 2014

Nr. 39

februāris-marts 2014

Nr. 38

novembris-decembris 2013

Nr. 37

septembris-oktobris 2013

Nr. 36

jūlijs-augusts 2013

Nr. 34

Nr.34/marts-aprīlis 2013
Lasi visu žurnālu Lasi žurnālu elektroniskajā versijā, kad vien vēlies!


Ar Uģi Magoni, VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētāju, sarunājās Elga Zēģele

Latvijas dzelzceļa kapteinis

Uģis Magonis ir kapteinis, kurš neiztiek bez savas komandas. Jūrnieka izglītība, privātā biznesa pieredze un darbs vadošos valsts amatos. Vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu, praktiski valsti valstī, ir kaut kas ļoti īpašs. Tāpat arī krīzes laikā, neraugoties uz valdības spiedienu, nesamazināt darbiniekiem algas. Kaut arī dzelzceļš būs vienmēr, tas ir nevis monopols, bet gan darbs starptautiskā līmenī, kur valda sīva konkurence.

Aigars Plotkāns, ekonomists, publicists

Naudas slimības vēsture

Ar domām par naudu cilvēki mostas un liekas gultā. Vīrieši par naudu domā tikpat bieži kā par sievietēm. Sievietes par naudu domā tikpat bieži kā par sevi un vīriešiem. Naudas enerģētiskais fons ir kā „iņ” un „jaņ” mijiedarbība, kuras spēks kā neredzama roka veido mūsu motivāciju, stimulē reakcijas un būvē vērtību sistēmu.

Ar Evitu Luni, SIA Pedersen & Partners partneri un uzņēmuma vadītāju Latvijā, sarunājās Elga Zēģele

Viss ir pašu rokās – arī alga!

Par to, ka labus augstākā līmeņa vadītājus neinteresē tikai atalgojums vien, par to, kas īsti ir taisnīgs darbinieka atalgojums un tā pareiza noteikšana, kā arī par to, ka viss galu galā atkarīgs no paša vēlmes pilnveidoties, sarunā dalījās Evita Lune, SIA Pedersen & Partners partnere un uzņēmuma vadītāja Latvijā. Viņa ir eksperte šajā jomā, jo nodarbojas ar augstākā līmeņa vadītāju meklēšanu.

Ar SIA Behrens partneri Jeļenu Krivkinu sarunājās Elga Zēģele

Biznesa diversifikācija

Diversifikācija, izsakoties vienkārši, ir vairāku biznesa virzienu apvienošana zem viena korporatīvā jumta. SIA Behrens apvieno trīs dažādas sfēras – korporatīvās finanses, vadības konsultācijas un seminārus/apmācību un pieder pie uzņēmumiem, kas veiksmīgi izmanto biznesa diversifikāciju. Saruna ar šī uzņēmuma partneri Jeļenu Krivkinu.

Ar Droru Kenetu (Dror Kenett), Bostonas universitātes (ASV) Fizikas departamenta Polimēru pētījumu centra zinātnisko līdzstrādnieku un pētnieku, sarunājās Inese Lozjuka

Krīzes seismogrāfs: kā izvairīties no finanšu riskiem ārzemju tirgos

“Mans pētījums būs visnozīmīgākais tiem, kam ir saistība ar finanšu politikas veidošanu – centrālajām bankām, finanšu ministrijām un lielām finanšu iestādēm,” – uzskata pētnieks Drors Kenets. “Mans darbs ir saistīts ar pasaules finanšu tirgu mijiedarbības rezultātu pētīšanu un analīzi. Mūsdienās izslēgt saistību ar citiem tirgiem ir praktiski neiespējami, tādēļ ir ļoti svarīgi saprast, pie kādām sekām var novest tā vai cita mijiedarbība. Ar laiku mainās gan paši tirgi, gan arī attiecības ar tiem, tāpēc nepieciešams pastāvīgs monitorings un analīze, kas palīdzēs nacionālajai ekonomikai un investīcijām ārzemju tirgos izvairīties no nevēlamām sekām.”

Ar Nikolaju Meščenkovu, Laika bankas administratoru Latvijā, sarunājās Inese Lozjuka

Maksāt ar laiku

“Mēs nekaļam utopiskus plānus par to, ka Laika banka kādreiz aizvietos naudas apgrozības sistēmu,” – stāsta pirmās Laika bankas Latvijā administrators Nikolajs Meščenkovs. “Mēs Laika banku uzskatām par cilvēku pašorganizēšanās un tuvināšanās formu un veidu, kā uzkrāt sociālo kapitālu. Laika banka nenodrošina saviem dalībniekiem tūlītēju piekļuvi dārgām lietām vai ekskluzīviem pakalpojumiem, taču ļauj novērtēt dažādus dzīves aspektus nevis caur naudas prizmu, bet caur cilvēku īpašību prizmu, tādu kā atsaucība, labestība, altruisms un savstarpējā palīdzība.”

Inga Radžabova

Dēļ naudas nezaudēt dvēseli

Nauda gliemežvāku, pērlīšu, vaļu zobu, tabakas, maizes, akmens disku, garšvielu, lopu, cigarešu, zelta stieņu, papīra banknošu, monētu vai citādā izskatā sākotnēji bijusi domāta tikai kā līdzeklis preču un pakalpojumu iegādei. Taču naudas simbols vienmēr ir bijis saistīts arī ar varu un iespējām, ko tā cilvēkam paver. Ja pie naudas tiek kāds, kurš nav iepazinis un pārvarējis savas dvēseles tumšākās puses, tad nauda pārņem dvēseli savā varā un kļūst par narkotiku, no kuras atkarīga cilvēka laime un prieks. Šāda narkotiska atkarība no naudas parada cilvēku aklu un viņš pat nemana, ka vairs nerada, bet gan taisa naudu, un ka šī nauda pamazām iztukšo viņa maciņu, padara dvēseli nabagāku un notrulina prātu. Un nebeidzamais „žurku skrējiens” pēc naudas ir sācies.

Ar psihoterapeiti Aelitu Vagali sarunājās Līga Šaplaka

Azartspēļu atkarība

Azartspēļu atkarība ir nevis atkarība no naudas, bet gan atkarība no procesa, jeb impulsu kontroles traucējums. Azartspēle cilvēkam izraisa noteiktas emocijas, kuras cilvēks vēlas piedzīvot atkal un atkal. Pat apzinoties darbības muļķību, nejēdzību un to, ka neviens nekad nav vinnējis būtisku summu, ar ko pietiktu dzīvošanai, cilvēks tik un tā turpina spēlēt.

Elga Zēģele

Psiholoģijas nozarei jābūt vienotai un sakārtotai!

Latvijas Psihologu Biedrība apvieno visus psihologus neatkarīgi no viņu darbības nozares un piederības citām psihologu organizācijām. Par asociētajiem biedrības biedriem var kļūt psiholoģijas studenti un jebkurš sabiedrības loceklis, kuram rūp psiholoģijas nozares sakārtošana valstī.

Ar Gitānu Dāvidsoni, Latvijas Psihologu biedrības padomes priekšsēdētāju, sarunājās Elga Zēģele

Jauna Latvijas Psihologu biedrība

Pienācis laiks spert konkrētus soļus sadarbībā ar valsti, lai beidzot tiktu pieņemts likums par psihologu darbu, jo iniciatīva par to ir izskanējusi arī no Saeimas puses. Biedrība varēs nopietni un atbildīgi strādāt pie šī likuma, lai noteiktu regulējumu par psihologu darbu un arī to, kādai izglītībai un prasmēm ir jāpiemīt, lai strādātu šajā profesijā.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs

Galvu medīšana un... paturēšana

Reiz ar vārdiem „galvu mednieks” (head hunter) tika apzīmēts cilvēks, kurš meklēja noziedznieku vai cilvēku, par kura sagūstīšanu vai nodošanu varas iestādēm varēja saņemt noteiktu atlīdzību. Tas nebija slikts darbiņš, taču prasīja zināmas iemaņas, labus sakarus un spēju pārliecināt. Atbildība bija liela, tomēr ieguvums gandrīz vienmēr atsvēra ieguldītos pūliņus.

Ilgvars Zihmanis, ekonomikas zinātņu maģistrs

Kopš Renesanses laikiem. Banca Monte dei Paschi di Siena

Kā saka, nauda nav nekāds ļaunums – ļaunums tik ātri nepazūd… Naudai un finanšu institūcijām piemīt nelāga tieksme aiziet tāpat kā atnākt, un mūsu mazajai Latvijai pašai nācies piedzīvot vairākus šādus nepatīkamus piemērus. Pilnā saskaņā ar filozofiskajiem izteicieniem – nekas nav mūžīgs šai saulē, un tā paiet pasaules godība. Taču zināmi arī izņēmumi. Tādi kā Itālijas banka Banca Monte dei Paschi di Siena (saīsināti BMPS), kas bez pārtraukumiem darbojas kopš paša 1472. gada, kad to dibināja Sjēnas pilsētvalsts maģistrāts.

Ar Vladimiru Kuļikovu, pulksteņu un juvelierizstrādājumu salonu tīkla Laiks īpašnieku sarunājās Līga Šaplaka

Automašīna uz jūsu rokas

Kad tirgū parādījās mobilie telefoni, tie kļuva par nopietniem konkurentiem pulksteņiem, kuriem bija tikai viena funkcija – rādīt pareizu laiku. Neskatoties uz mobilo telefonu vērienīgo izplatību un nepārtraukto modernizāciju, pulksteņu bizness saviem īpašniekiem vēl arvien nes peļņu. Kā pulksteņiem izdodas palikt konkurētspējīgiem, neskatoties uz savas primārās funkcijas zaudēšanu? Par savu pulksteņu šodienas nozīmes redzējumu stāsta juvelierizstrādājumu un pulksteņu salonu Laiks īpašnieks Vladimirs Kuļikovs.

Ar mūsdienu deju grupas Buras vadītāju un horeogrāfi Edīti Ābeltiņu sarunājās Ieva Zēģele

Lielais eksperiments – deja

“Mūsdienu deja ir visi šobrīd eksistējošie deju žanri, kas sajaukti vienā. Šī deja ietver arī šovdeju, hiphopu, breiku un improvizāciju. Tā ir deja ar sižetisko līniju, kurā var būt sajauktas dažādas dejas tehnikas. Tas ir žanrs, kas prasa ļoti labu dejotāja fizisko sagatavotību un regulāru darbu,” – stāsta mūsdienu deju grupas Buras vadītāja un horeogrāfe Edīte Ābeltiņa, un piebilst: “Deja manā dzīvē ir viens liels eksperiments.”

Ar SIA Laiva vadītāju Žannu Evarti sarunājās Ludmila Voložonoka

Atpūsties no Laivas nav iespējams!

Laiva jeb svētku organizēšana bērniem paņem gandrīz visu laiku, tāpēc brīvajos brīžos ļaujos savam hobijam. Tas ir jāšanas sports, kas psiholoģiski mani ļoti daudzas reizes ir izglābis. Tā ir jaunu sajūtu gūšana, sevis iepazīšana un pilnveidošana. Ja jūs gribat padarīt krāšņāku savu pelēcīgo ikdienu, noteikti izmēģiniet! Jāšana tiešām ienes dzīvē citas krāsas.

 

Žurnāla "Biznesa Psiholoģija" izdevējs: SIA “Business Psychology”, Reģ. Nr. 40103579279, Tālrunis: +371 29119520
www.biznesapsihologija.lv © SIA “Business Psychology”