Arhīvs

Nr. 41

novembris-decembris 2014

Nr. 40

jūlijs-augusts 2014

Nr. 39

februāris-marts 2014

Nr. 38

novembris-decembris 2013

Nr. 37

septembris-oktobris 2013

Nr. 36

jūlijs-augusts 2013

Nr 31

Nr.31/septembris-oktobris 2011
Lasi visu žurnālu Lasi žurnālu elektroniskajā versijā, kad vien vēlies!


Ar Māri Rēvaldu Veselības centra 4 valdes priekšsēdētāju sarunājās Elga Zēģele

Mans lepnums – Veselības centrs 4

Māris Rēvalds dalās savā uzņēmēja pieredzē no pagasta aptiekas līdz Latvijas lielākajai privātajai ambulatorās medicīnas iestādei ar premium klases iekārtām Veselības centram 4 un 3000 pacientiem diennaktī, kuras darbības profili sniedzas no skaistumkopšanas līdz modernai diagnostikai un lāzerķirurģijai, kā arī kādam pasaulē interesantam objektam – restorānam Hospitālis. Māris ir darbīgs, mērķtiecīgs un inovatīvs. Viņu dzen mūžīgā tieksme, kas vērsta uz uzņēmuma attīstību un strādāšanu.

Ar Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas prezidenti, Latvijas Pasts Personāla vadības departamenta direktori Evu Selgu sarunājās Līga Šaplaka

Latvijas Personāla vadīšanas asociācijai 15

Šis ir asociācijas jubilejas gads, jo mēs pastāvam jau 15 gadus. 1996. gadā astoņi cilvēki, tai skaitā arī es, nodibinājām Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju (LPVA). No dibinātājiem asociācijā es šobrīd esmu palikusi vienīgā. Pārējie visi ir mainījuši darbības jomas. Piecpadsmit gados organizācija ir izaugusi par stabilu un noteiktu viedokļa paudēju Latvijā. Šobrīd mēs esam vairāk nekā 240 biedru. Labajos laikos bijām ap 270, bet krīzes laikā daļu pazaudējām, taču biedru skaits ir mainīgs, un tas ir normāls process.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs

Īstā darbinieka meklējumos

Personāla atlases un politikas jautājumi cilvēcei acīmredzami ir aktualizējušies kopš laikiem, kad vajadzēja kādu, kurš pārstāv akmens laikmeta iedzīvotāju cilti – galvenokārt tirdznieciskos darījumos, protams. Cilvēks, kuram piemita spēja apvārdot citus un pārliecināt, ka attiecīgais priekšmets ir savas cenas vērts, iespējams, kļuva par pirmo pārdošanas speciālistu. Ja viņš būtu mēģinājis uzrakstīt savu CV, droši vien galvenais akcents būtu „spēja noformulēt savas idejas, motivēt klientu un pārliecināt par attiecīgās preces iegādes nepieciešamību” . Mūsdienās tieši šādus apzīmējumus mēs izmantojam, sastādot vēlamo prasību sarakstu pārdošanas speciālistam.

Ar A/S Latvijas Valsts meži personāldaļas vadītāju Ligitu Pundiņu sarunājās Līga Šaplaka

Personālvadība Latvijas valsts mežos

Mūsu uzņēmumā definētas noteiktas vērtības, un personāldaļa strādā, lai tās iedzīvinātu. Personāldaļai jāstrādā salīdzinoši nemanāmi, radot, veidojot un uzturot sintēzi starp darbnieku un vadītāju. Ja darbinieks spēj pieņemt uzņēmuma vērtības un jūtas iederīgs, viss kārtībā. Svarīgi sajust piederību savai videi un uzņēmumam, identificēties ar savu komandu un vadītāju.

Artūrs Graudiņš, AS Severstaļlat Personāla un administratīvais direktors

Personāla vadītāja loma organizācijas iekšējā komunikācijā

Pasaulē ik dienas noris tik daudz notikumu, ka nereti ir grūti izprast, kas tad ir tas svarīgākais, kas noticis un kam jāpievērš uzmanība. Tik daudz atšķirīgu informācijas saņemšanas iespēju un izklāstu, ka viena un tā pati informācija vienlaikus tiek pasniegta kā ļoti laba un izcila, bet jau pēc neilga laika - kā ļoti slikta un postu nesoša! Kā neapjukt šajā masīvajā informācijas pasaulē, kā nošķirt nepieciešamo un aktuālo informāciju no tās, kas nozog mūsu laiku? Par to nākas domāt arī organizācijās, lai mēs katrs atsevišķi un visi darbinieki kopā saņemtu to aktuālo informāciju, kas nepieciešama ikdienas darbam un organizācijas attīstībai. Katrai organizācijai ir svarīga kopējo vērtību iedzīvināšana, tās skatot savu darbinieku konkrētā rīcībā un uzvedībā.

Elita Kazaine, profesionāls koučs Erickson College International

Es biju, esmu un būšu!

Ir cilvēki, kas paklupuši, lepni paceļ galvu, nopurinās un soļo tālāk. Kļūda tiek uztverta kā nākamā līmeņa uzdevums, kas tiek pieņemts ar vēl lielāku azartu. Spēle notiek pēc win-win noteikumiem, ar virzību uz mērķi. Ir cilvēki, kas nespēj atlaist, aizmirst un vēl ilgi analizē, kāpēc tā notika, kurš bija vainīgs, meklē cēloņsakarības un rokas problēmās. To visu labi apzinot, jāatzīst, ka, lai cik pozitīva būtu domāšana un veselīga attieksme pret kļūdām (nekļūdās tas, kas neriskē), parasti atrodamies kaut kur pa vidu.

Inga Radžabova, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests sabiedrisko attiecību speciāliste

Spogulīt, spogulīt, saki man, kā strādā mana komanda!

Iedomājieties, cik ērti būtu, ja personāla novērtēšanas speciālisti būtu izgudrojuši spoguli, kurā paskatoties, uzņēmuma vadītājs varētu redzēt, kā strādā viņa komada, un līdzīgi kā pamāte pasakā par Sniegbaltīti ik pa laikam saņemt apstiprinošu atbildi uz jautājumu, vai viņa komada joprojām ir pasaulē vislabākā. Varētu iztikt bez komandas darba vērtēšanas, jo vienmēr būtu spogulītis, kam pajautāt. Tas būtu ļoti vienkārši un neprasītu pat tik daudz laika, cik pieiet pie spoguļa un novērtējot, vai esam labi saposušies, lai dotos uz darbu vai izklaides pasākumu, apgieztos uz papēža ap savu asi par 360 grādiem.

Iveta Ozoliņa-Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore

Personāla mainība: skatījums caur skaitļiem

„Personāla mainība” ir termins, kuru izmanto, lai raksturotu iestāžu, uzņēmumu un citu organizāciju vispārējās vadīšanas un personāla vadīšanas kvalitāti. Parasti ar personāla mainību saprot darbinieku aiziešanu no organizācijas. Darbinieki maina darba vietas arī vienas organizācijas ietvaros, bet šo iekšējo kustību neattiecina uz personāla mainības rādītāju tā tradicionālajā izpratnē. Lai tomēr izsekotu darbinieku iekšējās kustības tendences, var aprēķināt personāla mainības rādītājam līdzīgu rādītāju, kurā ņem vērā tikai darbinieku iekšējās pārvietošanas datus.

Betija Putniņa, Vadītāju atlases un attīstības kompānijas Fontes vecākā konsultante

Krīzes labvēlīgā ietekme jeb dzīves skola vadītājiem

Vēl pavisam nesen uzņēmumos bieži tika apspriesti jautājumi, kas saistīti ar izmaksu optimizēšanu un darbinieku skaita samazināšanu. Lielai daļai uzņēmumu vadītāju nācās gūt pieredzi, kā darboties krīzes apstākļos, kas prasa operatīvu un reizēm nepopulāru lēmumu pieņemšanu. Dominējošās emocijas lielākoties bija negatīvas, jo krīze tika saistīta ar to, kas kaut ko atņēma, ierobežoja vai liedza. To nevar apstrīdēt, taču, kā jau katrai lietai, arī tai ir gan sava negatīvā, gan pozitīvā puse. Arī šim Latvijas ekonomikas periodam ir vairāki pozitīvi aspekti, no kuriem mēs varam mācīties un izmantot tos kā iespējas.

Stenforda Universitātes psiholoģijas profesors Čips Hīts un biznesa konsultants un lektors Dens Hīts.

Idejas, kas pielīp. Kāpēc dažas idejas iesakņojas, bet citas iznīkst

Neatkarīgi no tā, vai jūs esat uzņēmējs, vadītājs, politiķis, zinātnieks, pedagogs, mārketinga vai sabiedrisko attiecību speciālists, žurnālists vai arī māmiņa uz pilnu slodzi, jums ir idejas, ko pavēstīt. Jauna produkta ienākšana tirgū. Stratēģija, ar ko vēlaties pārliecināt. Pārliecība, kurā gribat dalīties. Vērtības, ko vēlaties ieaudzināt savos bērnos... Tomēr tas ir grūti, ārkārtīgi grūti – ietekmēt (vai pat pilnībā mainīt) savas auditorijas uzskatus.

Andrija Likova, psiholoģijas zinātņu maģistrs, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja – konsultante

Psiholoģiskās robežas sava laika organizēšanā komunikācijas kontekstā

Jūs mani nespēsiet ieraudzīt, jūs varēsiet tikai mani sajust un arī tikai tad, ja esat apzināta, vesela personība. Izsenis cilvēkiem tīk ticēt tam, ko tie spēj ieraudzīt, tomēr daudz kas cilvēka psihē tiek glabāts kā liels noslēpums, ar kuru iespējams iepazīties tikai daļēji. Psiholoģiskās robežas no fiziskajām atšķiras ar to, ka ir neredzamas, neapzinātas. Tas ir dzīves baudīšanas iežogojums, kuru mēs iegūstam, pateicoties vecākiem, ģenētikai un videi, kurā augām un dzīvojam pašlaik.

Arturs Štamers, IA Demarsch klientu konsultants, treneris

Personālvadības tendences

Šajā rakstā gribu dalīties ar pārdomām par to, kādas tendences ir vērojamas saistībā ar personālvadību, vairāk pievēršot uzmanību pārdošanas un klientu apkalpošanas jautājumiem, jo tas ir mans darbības lauks ikdienā, kā arī tāpēc, ka šī ir viena no jomām, kas attīstīta uzreiz un bez īpaša ieguldījuma atšķirībā no ražošanas, kas ir mērķi Nr. 1 Latvijas gaišāko prātu izpratnē.

Ilgvars Zihmanis, sociālo zinātņu maģistrs

No klepus zālēm līdz gēnu tehnoloģijām: Roche

Mēs pazīstam Šveici kā pulksteņu, šokolādes un banku zemi. Taču tas vēl nav viss, ar ko Šveice ir slavena. Šai slavai savu artavu pielicis arī farmācijas un diagnostikas gigants F.Hoffmann-La Roche Ltd. – uzņēmums ilgdzīvotājs, kas dibināts 1896. gadā.

Ar taidzi praktiķi Jāni Briedi sarunājās Līga Šaplaka

Aktivitāte padara biznesu neatlaidīgu!

Taidzi (Tai Ji) ir sena mācība, kas sakņojas daoismā. Skolotājs Andieass D. Hofmans (Andieas Danata Hofmann), kurš viesojies arī Latvijā, ir spējis šo seno praksi padarīt mūsdienīgu. Viņš izpratis mūsu laikmeta jaunās enerģijas un spējis tās apvienot vienā veselumā. Taidzi ir augstākā dzīves kvalitāte - līdzsvarota un harmoniska enerģijas plūsma, kuras pastāvīgie pavadoņi ir mīlestība, prieks un miers. Tā ir iespēja sajust savu un Visuma enerģiju, iegūt līdzsvaru starp prātu, emocijām un ķermeni.

Ar Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāju Baibu Vanagu sarunājās Elīna Martinsone

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs

Hellēnisma laikmeta izpratnē muzejs bija ēka, kas veltīta mūzām vai mākslai, kuru tās iedvesmojušas. Mūsdienās par (mākslas) muzejiem uzskatām institūcijas un iestādes, kuras uzglabā, kolekcionē, pēta un izstāda mākslas darbus, neliekot komerciālo darbību pirmajā vietā. Atšķirībā no privātajām galerijām mākslas muzejiem nākas paļauties gan uz valsts, gan pašvaldību, gan dažādu sponsoru atbalstu. Muzeja uzturēšana, labiekārtošana, kā arī apmeklētāju intereses rosināšana un piesaistīšana ir darbietilpīgs process, it sevišķi, ja muzejs ir neliels un veltīts specifiskai tēmai.

 

Žurnāla "Biznesa Psiholoģija" izdevējs: SIA “Business Psychology”, Reģ. Nr. 40103579279, Tālrunis: +371 29119520
www.biznesapsihologija.lv © SIA “Business Psychology”