Arhīvs

Nr. 41

novembris-decembris 2014

Nr. 40

jūlijs-augusts 2014

Nr. 39

februāris-marts 2014

Nr. 38

novembris-decembris 2013

Nr. 37

septembris-oktobris 2013

Nr. 36

jūlijs-augusts 2013

Nr. 30

Nr.30/jūlijs-augusts 2011
Lasi visu žurnālu Lasi žurnālu elektroniskajā versijā, kad vien vēlies!


Ar Reini Druvieti, producentu grupas Rain Project valdes locekli, sarunājās Elga Zēģele

Būt dzīviem un radošiem!

Piecpadsmit gadu vecumā sāku strādāt izdevniecībās Tapals un Nordik par tehnisko asistentu. Svētkos “Rīgai 800” es biju projekta “Gadsimta filmu parāde” vadītājs. Tam sekoja projektu vadības darbs koncertu aģentūrā Hermaņa Brauna fonds un direktora amats Radio korī. Kopš 2005. gada paralēli citiem darbiem vadu savu uzņēmumu Rain project – Reiņa projekts, vai angliski – lietus projekts, kas nes augļus. Mani projekti Magic Sand, Magic Ice un Magic Art iemieso manu vēlmi radoši un netipiskā veidā palīdzēt cilvēkiem.

Gitāna Dāvidsone, SIA „O.D.A.” (Organization Development Academy) vadītāja, vadības konsultante un organizāciju psiholoģe, grāmatas „Organizāciju efektivitātes modelis” autore

Par organizācijas dzīvotspējas un efektivitātes attiecībām

Kas nosaka uzņēmuma dzīvotspēju? Ja būtu viena pareizā atbildes uz šo jautājumu, tad visdrīzāk tā jau būtu atrasta, un mēs varētu lepoties ar daudziem uzņēmumiem – ilgdzīvotājiem. Tāpat organizācijas ilgtspēja diez vai ir vienīgais organizāciju, īpaši biznesa organizāciju, darbības mērķis, tādēļ jautājums par ilgtspējas saskaņošanu ar citiem mērķiem – biznesa rezultātiem un efektivitāti – kļūst jo aktuālāks.

Ilgvars Zihmanis, Sociālo zinātņu maģistrs

Par uzņēmumiem ilgdzīvotājiem

Mūsu laikos simts gadi uzņēmumam, tāpat kā cilvēkam, skaitās cienījams vecums. Taču, kā izrādās, pasaulē ir ne viens vien uzņēmums, kas ir pārdzīvojis ne tikai pilsētas, bet arī valstis un veselas impērijas. Kādi gan varētu būt fakti, kas nodrošina un sekmē tik ilgu dzīvošanu?

Iveta Ozoliņa-Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore

Prasme deleģēt pilnvaras darbiniekiem

Vadītāja darbā pilnvaru deleģēšana jeb amata tiesību un atbildības noteikšana ir kā „gaiss”, bez kura neiztikt, organizējot padoto darbinieku darbu. Pretējā gadījumā, kad visu izdara pats vadītājs, zūd vajadzība pēc padotajiem un arī pats statuss „vadītājs” ir apšaubāms.

Elga Zēģele psiholoģijas zinātņu maģistrs, vadības zinātņu un mārketinga speciāliste

Kā skatuvi sadala Vadītājs, Līderis un Nerrs?

Arī mūsdienās, atrodoties uz dzīves un darba skatuves, līderiem un vadītājiem sev jājautā, vai viņu tuvumā ir cilvēks, kas spēlē Āksta lomu. Ja atbilde ir - nē, tad jājautā, vai viņi ir izveidojuši tādu organizāciju, kur darbinieki var vadībai izteikt savu vērtējumu bez negatīvām sekām, tas ir, vai šajā uzņēmumā Ākstu pacieš?

Aelita Švītiņa, Organizāciju attīstibas centra Spring Valley konsultante

Dzīvosim laikā!

„Vairāk par visu es vēlētos, lai tu zinātu to, ko pārzina tikai nedaudzi. Tā ir patiesā laika vērtība un tā izmantošana. Par to runā visi, bet tikai nedaudzi cilvēki to pielieto praksē. Ikviens muļķis, kas nosit savu laiku ar niekiem, tomēr runā banālas un nodrāztas frāzes, un tādu ir miljoniem, lai pierādītu laika vērtību un tā īslaicīgumu. Saules pulksteņiem visā Eiropā šajā nolūkā ir asprātīgi uzraksti, lai neviens neizniekotu savu laiku, lai katru dienu apzinātos, cik nepieciešams ir izmantot laiku lietderīgi un cik neatgūstams ir zaudētais laiks.”

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs

Vai vadītājam par panākumiem jāmaksā ar infarktu?

Reizēm mēdz vaicāt, vai ir kaut kas dārgāks par zeltu. Šķiet, ka iespējamās atbildes ir vairākas, taču daudzi cilvēki piekrīt, ka vissvarīgākais resurss, kurš ir pamatā jebkurai veiksmīgai dzīvesdarbības formai, ir veselība. Mūsdienās veselības jautājumi vairs nav apspriežami izolēti, balstoties tikai uz tradicionālajiem medicī­niskajiem skaidrojumiem, bet jāanalizē, izmantojot pieredzi, ko piedāvā psiholoģija, socioloģija un filosofija.

Liene Atholde Psiholoģijas zinātņu maģistrs, Biznesa augstskolas “Turība” lektore

Organizāciju kultūra

Izpratne par organizācijas kultūru un tās atzīšana ir būtiska, ne tikai, lai veiksmīgi vadītu uzņēmumu, bet arī, lai to virzītu uz pārmaiņām un progresu.

Inna Krotova /Izraēla/Psiholoģijas zinātņu maģistrs, organizāciju psihologs

Sanāksmju zāle vai ... smēķētava?

Katram no mums ir nācies apmeklēt vienas organizācijas dažādas filiāles, kas pirmajā acu mirklī šķiet līdzīgas kā dvīņu māsas. Tomēr, uzkavējoties tur ilgāk par stundu un kā pētniekiem uzmanīgāk pavērojot notiekošo, parunājot ar darbiniekiem un klientiem, mēs noteikti pamanīsim atšķirības. Tieši tās norāda uz atšķirīgām organizācijas kultūrām, kas ir izveidojušās katrā no filiālēm.

Elga Zēģele, psiholoģijas zinātņu doktore, vadības un mārketinga konsultante

Apmierinātība ar darbu

Darba produktivitāte un efektivitāte ir uzņēmumu vadītājus interesējošs mainīgais, ko raksturo darbinieku apmierinātība ar darbu. Apmierinātība ar darbu ir indivīda afektīva, tas ir, emocionāla reakcija uz viņa patreizējā darba apstākļiem.

Iveta Ozoliņa-Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā

Psiholoģiskie fenomeni mazajās grupās: sociālā fasilitācija un grupveida domāšana

Mēs reaģējam uz citu cilvēku klātbūtni. Arī tad, ja klāt ir tikai viens cilvēks un ja šis viens cilvēks vai vairāki klātesošie neko nedara attiecībā uz mums. Cilvēks vienatnē ir citādāks nekā citu vidū. Vēl interesantāk kļūst, ja mēs sākam aktīvi iedarboties viens uz otru. Rodas dažādu reakciju buķete, kas nosaka šīs mijiedarbības norisi un sekas.

Rūta Lūse Vadības attīstības direktore Organizācijas attīstības centrs Spring Valley, Deklans Ficsaimons Starptautisko konsultāciju direktors Organizācijas attīstības centrs Spring Valley

Konsultants – palīgs vai grēkāzis?

Šajā rakstā sev noderīgas idejas, iespējams, atradīs tie Latvijas uzņēmumu vadītāji, kuri pašlaik vai arī nākotnē gatavojas izmantot konsultantu pakalpojumus. Ja lasītājs pats ir konsultants, tad viņam būs iespēja salīdzināt savu pieredzi. Šī raksta nolūks noteikti nav sniegt kādas pamācības ne klientam, ne konsultantiem, bet gan piedāvāt savus vērojumus un pārdomas no konsultantu praktiskās pieredzes.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs

Tastatūra kā ierocis un kopējas labierīcības darba vide

Darba vidē ir ļoti daudz spriedzi pastiprinošu elementu. Ņemot vērā to, ka lielākās problēmas rodas vidēs, kuras varam nodēvēt par birojiem, mēģināsim šoreiz uz tām paraudzīties no psiholoģiskās puses.

Ilze Čisčakova, Spring Valley organizāciju attīstības centra konsultante

Pārmaiņu vadība

Pasaulē par tēmu “pārmaiņas” ir sarakstītas tūkstošiem grāmatu, ir veikti pētījumi neskaitāmās organizācijās visdažādākajās nozarēs. Tomēr nevienam vēl nav izdevies atrast gatavu recepti, kura garantētu veiksmīgu pārmaiņu procesu un rezultātus organizācijai, komandai vai līderiem.

Dr.oec Maira Leščevica, Vidzemes augstskolas Biznesa vadības docente

Attiecības uz mūžu!?...

Kāpēc mūsu klienti ir agresīvi, neapmierināti vai kaprīzi?... Atbilde ir vienkārša. Tikai ļoti retos izņēmuma gadījumos klients ir „profesionāls kašķa meklētājs”. Pārsvarā gadījumu klients ir kļuvis neapmierināts mūsu vai mūsu amata brāļu ietekmē. Tātad mūsu pūliņu (vai drīzāk nepūliņu) dēļ...

Ar Krišjāni Papiņu, sociologu, brendu konsultantu un mājas lapas parbrendu.lv autoru, sarunājas Elga Zēģele

Kas tas ir brends? Kas tas ir zīmols?

Apmēram pirms 10 gadiem Latvijā nopietni sāka runāt par brendiem. Tad šis vārds parādījās publiskajā telpā, un to sāka lietot biežāk. Bet Valsts Valodas komisija diktatoriski pateica – “Nē! Brends nav latviski - mums būs zīmols!” Šodien šis eksperiments ir bankrotējis. Situācija ir kā padomju laikā – oficiāli ir pieņemts kaut kas, un cilvēki to dara, jo tā ir oficiāli pieņemts, bet – dara negribīgi un ar gariem zobiem. Nelabprāt. Rezultātā – par brendiem vai zīmoliem runā maz vai nerunā vispār.

Elga Zēģele, psiholoģijas zinātņu doktore, vadības un mārketinga konsultante

Pozicionēšana – metode, kas nodrošina konkurētspēju

Produkta pozīcija ir nevis ražotāja, bet patērētāju viedoklis par vietu, kādu konkrētais produkts ieņem salīdzinājumā ar līdzīgiem. Ražotājs, produktu pozicionējot, definē konkurences priekšrocības – ar ko konkrētais produkts ir pārāks vai atšķirīgs no konkurējošo firmu piedāvājuma.

Ar sabiedrisko attiecību konsultantu, Vācijas vadības un Komunikāciju akadēmijas (AFK) vadītāju un galveno treneri Klausu Januševski (Januschewski) sarunājās Žanete Tauriņa

Krīzes menedžments – vai par to jādomā, ja nekas vēl nav noticis?

Gandrīz vai klasiska kļūda krīzes situācijā ir uzskatīt medijus vai žurnālistus par problēmu izraisītājiem. Mediji nerada problēmas, tikai ziņo par tām. Kā jārīkojas krīzes situācijā sabiedrisko attiecību darbiniekam? Kādas ziņas nodot sabiedrībai un kādas noklusēt? Vai neprofesionāla rīcība var pazudināt uzņēmumu? Kuriem uzņēmuma darbiniekiem krīzes situācijā ir jākomunicē ar medijiem?

Ar psiholoģijas zinātņu profesoru no Austrālijas Arturu Kropleju (Arthur Cropley) sarunājās Līga Šaplaka

Kas ir kreativitāte?

Kreatīvs vadības stils pēc savas dabas ir tāds, kas meklē problēmas. Šāds stils iedrošina cilvēkus apšaubīt status quo (pašreizējo stāvokli), saskatīt problēmas savā ikdienā, ieteikt jaunas un radošas pieejas utt. Lai gan bieži vien cilvēki saka, ka to visu dara, tomēr daudzi vadītāji noraida jebkādas šādas aktivitātes.

SIA Komercizglītības centra pasniedzējs - konsultants Aigars Plotkāns

Radošums – nestandarta risinājums standarta situācijā

Radošums nav risinājums mūsu iegribu un vēlmju apmierināšanai, tā ir mēness otrā puse. Negaidīta, pārsteidzoša un varbūt pat biedējoša. Tomēr Pasaule šodien visaugstāk novērtē un apmaksā radošos produktus. Radošais ir pievienotā vērtība jebkuram produktam.

 

Žurnāla "Biznesa Psiholoģija" izdevējs: SIA “Business Psychology”, Reģ. Nr. 40103579279, Tālrunis: +371 29119520
www.biznesapsihologija.lv © SIA “Business Psychology”