Arhīvs

Nr. 41

novembris-decembris 2014

Nr. 40

jūlijs-augusts 2014

Nr. 39

februāris-marts 2014

Nr. 38

novembris-decembris 2013

Nr. 37

septembris-oktobris 2013

Nr. 36

jūlijs-augusts 2013

Nr. 28

Nr.28/februāris-marts 2011
Lasi visu žurnālu Lasi žurnālu elektroniskajā versijā, kad vien vēlies!


Ar Kārli Kavacu, SIA Rīgas Nami valdes priekšsēdētāju sarunājas Elga Zēģele

Ar plašu un stratēģisku skatījumu

“Ja atskatos uz savu darba pieredzi, tad jāsaka, ka vienmēr esmu centies domāt un meklēt jaunus risinājumus, kā pilnveidot savu darbu un iegūt efektīvākus rezultātus. Galvenokārt šī stratēģiskā pieeja ir noteikusi to, ka esmu kļuvis par vadītāju. Šobrīd saprotu, ka, jo augstāka līmeņa vadītājs, jo plašāks un stratēģiskāks skatījums nepieciešams ne tikai uz uzņēmuma darbību, bet arī attiecībā uz apkārtējo vidi un norisēm, sakarībām tirgū un valstī,” tā uzskata Kārlis Kavacs, kurš savu uzņēmēja un vadītāja pieredzi ir krājis jau no studenta gadiem. Šodien viņš ir Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrības Rīgas nami valdes priekšsēdētājs.

Līga Šaplaka

Manipulācija

Vai, noskatoties labu kino, lasot dzeju, klausoties iedvesmojošu mūziku, jūs domājat par to, ka ar jums kāds manipulē? Vai, aizrautībā izklāstot draugam kādu ideju, jūs aizdomājaties, ka manipulējat ar viņu? Cik bieži, klausoties kāda speciālista lekciju, jūs apstrīdat, kritizējat, izvērtējat, vai teiktais atbilst patiesībai? Savu skatījumu par tēmu MANIPULĀCIJA, izvēloties organizāciju psiholoģijas prizmu, skaidro LU Psiholoģijas fakultātes pasniedzējs un kompetences attīstības konsultāciju uzņēmuma Energise SIA vadītājs Uldis Pāvuls. Filozofiski-ētisko aspektu aplūko Valdis Svirskis, filozofs, filozofijas un reliģisko ideju vēstures pasniedzējs, meditācijas jogas semināru vadītājs.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs

Pārdošanas process – vai tā ir manipulācija?

Kas jūs esat? Vai jūs esat videi draudzīgā X veļas pulvera vai ekonomiskā Y lietotājs? Iedomāsimies situāciju - jums viss ir. Principā. Un tomēr jūs dodaties uz veikalu un pērkat lietas, kuras, iespējams, jums patiesībā nav nepieciešamas. Nebūtu slikti atrast atbildi uz jautājumu: kāpēc tā notiek, kāpēc jūs pērkat?... Jūs esat absolūtā (vismaz jums tā šķiet) saskaņā ar sevi, jūs neesat badā un jums ir puslīdz labas attiecības ar jūsu priekšniekiem, draugiem un radiem – vismaz tobrīd, kad esat veikalā. Jūs neesat saņēmis iznīcinošu īsziņu no labākā drauga, un banka ar jums kā ar klientu ir apmierināta.

Elga Zēģele, psiholoģijas zinātņu doktors, vadības zinātņu un mārketinga konsultante

Reklamētie produkti vienmēr uzvar!

Mārketinga komunikācijas stūrakmens ir reklāma. Labus reklāmas rezultātus var sasniegt, ja tās pastiprināšanai izmanto citus komunikācijas līdzekļus, veidojot mārketinga MIX kompleksu. Reklāmu mēs pieņemam darbā, precīzi un koncentrētā veidā ieliekot tajā galveno vēstījumu – kāpēc mūsu produkts ir jāpērk, kāds būs pircēja guvums un ar ko produkts atšķiras no konkurējošajiem. Reklāmas uzdevums ir ietekmēt cilvēku apziņu - tātad lielākā vai mazākā mērā veikt manipulāciju. Veiksmīgās reklāmās tiek izmantoti arhetipi, kuru nozīmi visplašāk ir pētījis un analizējis psihoanalītiķis K.G. Jungs.

Gundega Kozlova, Mag.Psych.,Mag.Paed.; psihodrāmas, sociometrijas un grupu psihoterapijas līdere, RPIVA lektore

Veiksmīga biznesa atgriezeniskā saite

Klientu apmierinātība ir veiksmīgi organizēta biznesa atgriezeniskā saite. Starp piedāvātāju un patērētāju veidojas savdabīga komunikācija, kurā visi posmi nemaz nav tik viegli atpazīstami. Tādejādi uzņēmējam rodas priekšstats par biznesa procesa galaprodukta kvalitāti klienta vērtējumā. Tomēr rodas jautājums, vai klienta apmierinātība ir būtisks pakalpojuma kvalitātes kritērijs? Nereti sabiedrībā atšķirīgi jēdzieni saplūst viens otrā, tādējādi transformējot savu sākotnējo būtību. Lai gan kvalitātes topā pārliecinoši uzvar nopelnītais naudas daudzums, ne mazāk svarīga ir klientu vēlme un gatavība tērēt naudu ilgtermiņā atkal un atkal. Iespējams, ka otrais ir daudz nopietnāks konkurents pirmajam, nekā pirmajā mirklī šķiet.

Ar SIA DDupleks īpašnieku Aivaru Dunduru sarunājās Ilgvars Zihmanis

SIA DDupleks Amerikas līmenī

Ādažos, kādreizējās Alberta Kaula laikmeta jaunlopu fermas telpās, tagad saimnieko Aivars Dundurs un viņa uzņēmums DDupleks. Kaut arī uzņēmums nav liels, tas labi pazīstams ar savām gludstobra lodēm un medību munīciju. Šī sfēra ir ārkārtīgi konservatīva, un bieži vien apritē esošās konstrukcijas iekaltas akmenī pat pirms simt un vairāk gadiem. Taču uzņēmumam salīdzinoši nesen izdevies te ielauzties ar kaut ko radikāli jaunu. Tās ir lodes no tērauda, ar unikālām konstrukcijām un īpašībām, kas tālu pārspēj klasiskās svina lodes. Pašlaik DDupleks tirgo savu produkciju 22 pasaules valstīs, un nesen īstenots arī mērķis iekļūt pasaulē lielākajā medību munīcijas tirgū – ASV.

Andrija Likova, psiholoģijas zinātņu maģistrs, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja – konsultante

Apzinātā un neapzinātā konkurence

Vārds „konkurence” mums jau no laika gala liek iekšēji notrīcēt. Konkurence mūsdienās ir kā saskarsmes karaliene, ar visām savām greizsirdības jūtām, aizdomīgajām domām un steidzīgo uzvedību. Tiek postulēta konkurences varenība, nozīmība, slavinātas labās īpašības, acis pieverot uz izcelsmes negācijām, kuras, viegli plivinot savus viltus amora spārnus, noraugās uz tiem, kuri vēlas viņu uzrunāt.

Iveta Ozoliņa-Ozola, ekonomikas zinātņu mag.,psiholoģijas zinātņu bak.,RTU lektore

Personāla vadītājs – biznesa partneris vai grēkāzis?

Cilvēkresursu vadīšana ir tā vadīšanas joma, kuras galvenais kontroles un ietekmes objekts ir cilvēkresursi. Ārzemju pētījumi par cilvēkresursu vadīšanas ietekmi uz organizāciju darbības rādītājiem sniedz pretrunīgus rezultātus.

Inga Radžabova, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests sabiedrisko attiecību speciāliste

Ko darīt, ja vēlaties dejot, taču negribat, lai jums nomin kājas

Mērķu, vēlmju un interešu saspēli biznesā iesaistīto pušu starpā varētu salīdzināt ar deju, kurā katrs vēlētos izbaudīt mūzikas burvību, vieglā solī slīdot pa deju grīdu. Uzaicinājums uz deju pats par sevi jau nedod garantiju, ka skaisti iecerētā dejas soļa vietā nesanāks vien tāda grūstīšanās pa deju grīdu un ka dejas beigās jūsu kājas nebūs nomītas. Arī biznesā ne vienmēr ir skaidrs, kādi ir sadarbības partnera patiesie nodomi, prasmes un interese “sadejoties”. Lai cerētā valša vietā nesanāktu vien tāds bugi vugi, kas sāpošo kāju dēļ vēl ilgi paliek atmiņā, būtu svarīgi saprast, kādi ir patiesie iemesli, kuru vadīts jūsu partneris dejo tieši tā un ne citādāk. Iespējams, jūsu deju partnera skolotāja vārds ir manipulācija, un viņš nemaz nedomā sadejoties, bet gan dejot pats pēc sava prāta un arī jums likt dejot pēc viņa stabules.

Anda Kalniņa-Stūrīte, Jana Gavare

Komandu vadīšana – aizrautība, uzticēšanās, mīlestība

Pēdējie gadi nav bijuši viegli. Šķiet, ka ekonomikas kritums tieši vai netieši ir skāris katru organizāciju un cilvēku. Daudzi ir bijuši spiesti pārkārtoties, apgūt jaunus paradumus, sākt strādāt citādi. Lejupslīdi piedzīvoja arī psiholoģiskais klimats organizācijās. Šādā situācijā uz vadītājiem gūlās vēl lielāka atbildība par to, kā motivēt un iedvesmot savus cilvēkus.

Ar pastorālpsiholoģijas terapeiti Aiju Āriņu sarunājās Elga Zēģele

Uzaicinājums kalpot

Pastorālpsiholoģija jeb kristīgā psiholoģija skar cilvēces eksistenciālos jautājumus. Psiholoģijas virzieni ir būvēti un balstās uz konkrētām psihoterapeitu teorijām, piemēram, Z.Freida, Ē.Fromma, A.Adlera. Bet šī psiholoģijas metode ir balstīta uz Svētajiem Rakstiem, kas faktiski ir Dzīves rokasgrāmata, kurā visas cilvēkam svarīgās lietas ir aprakstītas, sākot no slimībām un beidzot ar attiecībām. Tas, kas ar mums notiek, nav nekas jauns, viss jau kādreiz ir bijis.

Ilgvars Zihmanis, sociālo zinātņu maģistrs

Ar savām saknēm Indra Nooji

Divi lielākie bezalkoholisko dzērienu ražotāji ne tikai Amerikā, bet arī visā pasaulē, The Coca-Cola Company un PepsiCo Inc., ar mainīgām sekmēm kāvušies savā starpā visā savā darbības vēsturē – vairāk nekā 100 gadu garumā. Varbūt kādam tas būs jaunums, taču gan kopējo ienākumu, gan uzņēmuma tirgus vērtības ziņā pašlaik priekšā ir PepsiCo. Un ne pēdējo vijoli šai veiksmē spēlējusi sieviete, pie tam no Indijas. PepsiCo pašreizējā vadītāja Indra Nooji.

Ar SIA Saules darbi valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Gillu sarunājās Elga Zēģele

Saule un laika skaitīšana

Pirmie saules pulksteņi, kas ir atrasti, ir bijuši jau pirms mūsu ēras senajā Ēģiptē. Tiem nebija ciparnīcas, un tie dienu vienkārši sadalīja vairākās daļās, pēc kurām varēja pateikt, vai ir rīts, agra pēcpusdiena, dienas vidus vai tuvojas vakars. Vēlākos gadsimtos saules pulksteņu tradīcija izplatījās arī senajā Grieķijā un Romā. Tie bija sastopami visā Vidusjūras rajonā. Interesanti, ka Romā etiķete prasīja, lai turīgu romiešu māju pagalmos būtu saules pulkstenis. Tas bija prestiža jautājums. Bet kā ir šodien?

Ar Naturally beautiful SIA īpašnieci Dagniju Brūveri sarunājās Līga Šaplaka

Sulukūre

Kad es pirms desmit gadiem sāku īstenot ideju par sulukūri, man tā bija fiziskās veselības uzlabošanas programma. Šim projektam vajadzēja dot vārdu. Tā kā diēta, kuru piedāvāju, balstījās uz sulu lietošanu uzturā, es to nosaucu par sulukūri. Un šis vārdu salikums, manuprāt, vislabāk raksturo sulukūres vienu no atbalsta punktiem – veselīgu uzturu, dzerot sulas. Gāja gadi, mēs kļuvām ļoti populāri, mums radās daudz atdarinātāju, un vārdu salikums „sulukūre” nu jau kļuvis par sugas vārdu. Šis pakalpojums dod iespēju cilvēkiem ne tikai relaksēties, bet arī atveseļoties. Cilvēki uzzina un mācās jaunas lietas, lai pēc tam tās pielietotu savā ikdienā, veidojot veselīgus ieradumus un mainot savu dzīves uztveri.

Ar Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes asociēto profesoru Hariju Tumanu sarunājās Elīna Martinsone

Dzīvot ar skaistumu sevī un visapkārt

Tiek uzskatīts, ka Homērs sarakstījis Odiseju ap 8. gs. p.m.ē., taču šie stāsti un leģendas joprojām sastopami mūsu ikdienā. Sižeti un varoņi ir kļuvuši par ierastu leksikas sastāvdaļu, ir pierasts gleznās redzēt gan Eiropas nolaupīšanu, gan Ulisu un sirēnas, kā arī grieķu dievību skulptūras – grieķu mitoloģija ir neatņemama Eiropas kultūras sastāvdaļa. Un vēl joprojām katru gadu tiek radītas gleznas, uzņemtas filmas un spēlētas lugas, izmantojot šos sižetus un motīvus. Vai tas ir iztēles trūkums vai vienkārši šie stāsti un leģendas nekad nezaudē savu aktualitāti?

 

Žurnāla "Biznesa Psiholoģija" izdevējs: SIA “Business Psychology”, Reģ. Nr. 40103579279, Tālrunis: +371 29119520
www.biznesapsihologija.lv © SIA “Business Psychology”