Arhīvs

Nr. 41

novembris-decembris 2014

Nr. 40

jūlijs-augusts 2014

Nr. 39

februāris-marts 2014

Nr. 38

novembris-decembris 2013

Nr. 37

septembris-oktobris 2013

Nr. 36

jūlijs-augusts 2013

Nr. 23

Nr.23/aprīlis-maijs 2010
Lasi visu žurnālu Lasi žurnālu elektroniskajā versijā, kad vien vēlies!


Ar SIA VIKO Baltic komercdirektoru Viktoru Vilkaušu sarunājās Elga Zēģele

Veiksmīgs starptautiskais bizness reģionā

SIA VIKO Baltic ir Jēkabpils transporta uzņēmums, kas dibināts 2006. gadā un veic vietējos un starptautiskos kravu pārvadājumus. Mūsu izvēlētā stratēģija ir tāda - labāk, lai ir mazāk klientu, bet lai esošie ir droši un maksātspējīgi. Mums ir svarīga sadarbība un uzticēšanās ilgtermiņā.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs

Ar emocijām saistītās problēmas darba vidē iemesli un sekas

Cilvēki jebkurā vidē, tostarp arī darba vidē, uz interakciju reaģē divējādi, demonstrējot vai nu adaptīvu vai neadaptīvu uzvedību, kas visspilgtāk izpaužas ar emociju starpniecību. Sekas var būt dažādas – sākot no viegla aizkaitinājuma, kurš apgrūtina kontaktus, līdz psihosomatiskām saslimšanām, kuras vēlāk izvēršas par hronisku problēmu.

Andrija Anstrauta, psiholoģijas zinātņu maģistrs, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja – konsultante

Darbs uz mājām, mājas uz darbu

Apzināti vai neapzināti mēs, mājās esot, pārdzīvojam darba dzīvi un darbā - mājas dzīvi, tas ir dabīgi. Kāda būtu jūsu dzīves vērtība, ja nebūtu darba vai ģimenes? Domāju, ka šis jautājums liek paskatīties uz sevi tiešāk un atklātāk. Medijos saskaramies ar ieteikumiem par to, kā nodalīt vienu no otra, lai spētu pilnvērtīgi dzīvot, ievērojot visus psihohigiēnas noteikumus. Tomēr realitātē cilvēks ir viens vesels, un domas, emociju dzīve un uzvedība ir cieši saistītas.

Lotārs Dubkēvičs, Banku augstskolas docents

Organizācijas kultūra un Eemociju bizness

Īsi pirms 2010. gada izdevniecības Jumava apgādā iznāca grāmata Organizācijas kultūra. Tās autors ir Banku augstskolas docents, psihologs un Biznesa vadības studiju programmas doktorants Lotārs Dubkēvičs. Priekšvārdā autors atsaucas uz kāda lingvista, filozofa un vēsturnieka atziņu, ka ikviens darbs, grāmata ir paša autora konkrētā jautājuma interpretācija, un nekas tā neiepriecina autoru kā lasītāju interpretācijas. Ieskatam fragments no grāmatas.

Māra Vidnere, Dr.Habil.psych.,Dr.oec.

Garīgums mūsu sabiedrībā, dzīvē un darbā

Mūsdienu sociālo pārmaiņu laiks iezīmē, no vienas puses, krasas dzīves nosacījumu izmaiņas – iepriekšējo, pierasto vērtību devalvācija, sabiedrisko struktūru nestabilitāte, sociālās vides izmaiņas, sabiedrības attīstības perspektīvu zudums, tradicionālo garīgo pamatu iznīcināšana, no otras puses, noteiktu sabiedrības un valsts attīstības posmu. Galvenais personības potenciāls ikdienas grūtību pārvarēšanā var būt dzīves izturība un garīgums.

Iveta Ozoliņa-Ozola, ekonomikas zinātņu mag., psiholoģijas zinātņu bak., RTU lektore

Psiholoģiskais klimats darba kolektīvā

Psiholoģiskais klimats ir jēdziens psiholoģijā, ar kuru apzīmē dominējošo morālo un emocionālo gaisotni mazajā grupā. Lai apzīmētu dominējošo morāli-emocionālo gaisotni lielajā organizācijā, tad izmanto jēdzienu organizācijas klimats.

Inga Balode, izdevniecība Lietišķās informācijas dienests

Neļaujiet emocijām un biznesam būt stiprākiem par jums

Nereti tiek uzsvērts, ka “darbs ir darbs” un tajā nekam personiskam, īpaši jau emocijām, vietas nav, tāpēc teju vai labais tonis prasa ievērot principu: “nekā personīga, tikai bizness!” Taču, kā ievērot šo principu, ja emocijas gan satrauc, gan saviļņo un izrādās stiprākas par bezpersonisko biznesu? Ko darīt, ja kolēģu darba un saskarsmes stils dažkārt nokaitina līdz baltkvēlei? Piemēram, ja nākas strādāt kopā ar kolēģi, kas regulāri aizmirst priekšnieka rīkojumus, izmanto savu šarmu, lai izkļūtu no jebkuras ķezas vai nepilda solījumus, savukārt jums viņa dēļ nākas ciest. Kā rīkoties, ja tukšas pļāpas rada negatīvu emocionālu gaisotni darbavietā un liek uzņēmumā strādājošajiem justies maldinātiem, sakautiem, apmulsušiem un pat netīriem, un traucē efektīvi strādāt? Nezaudēt galvu emociju pasaulē un labāk izprast gan sevi, gan kolēģus, gan emocijas jums palīdzēs pieredzējušu ekspertu vērojumi, atziņas un padomi no izdevniecības Lietišķās informācijas dienests biznesa literatūras klāsta.

Aija Gargurne, pedagoģijas zinātņu bakalaurs, profesionālais maģistrs personāla vadībā, lektore un Iestāžu darba organizācija un vadība programmas direktore Alberta koledžā

Darbinieku profesionalitātes bagātināšana

Rakstā apkopotas vispārzināmas, varbūt kādam piemirstas, taču praktiskas, savstarpējai zināšanu apmaiņai un darbinieku tālākattīstībai piemērojamas vērtīgas metodes, uzsvaru liekot uz aktivitātēm darba vietā, maksimāli izmantojot iekšējos resursus. Būtiski ir veidot sinerģiju un tālākizglītībai dinamisku vidi, atbalstīt kreativitāti kā nozīmīgu kompetenci.

Arta Biruma, Anda Kalniņa-Stūrīte, Tatjana Dremļuga, ICF Latvia valdes locekles, kouči

Kā uzsākt pārdot koučingu? Kā uzsākt savu kouča praksi?

Februārī notika ICF Latvia rīkotais kouču kluba pasākums par tēmu Kā uzsākt kouča praksi un pārdot koučinga pakalpojumus? Pasākumu apmeklēja negaidīti daudz dalībnieku, kas liecina par tēmas aktualitāti.

Ilgvars Zihmanis, sociālo zinātņu maģistrs

Tehniķis politikā – Maikls Blūmbergs

„Universālais kareivis” būtu gana piemērots apzīmējums cilvēkam, kas sevi pierādījis dažādās darbības sfērās. Un pie tam pietiekami veiksmīgi. Jo kā gan citādi Ņujorkas pilsētas padome speciāli viņa dēļ būtu nobalsojusi par to, ka pilsētas mērs savu amatu var ieņemt trīs termiņus pēc kārtas? Un kā gan citādi šis pats mērs varētu noteikt sev gada algu viena dolāra apmērā, jo ir viens no desmit bagātākajiem Amerikas pilsoņiem? Taču laikam gan ne visi zina to, ka Maikls Blūmbergs savu karjeru sāka kā tehniķis.

Ar Veselības centra 4 masieri Ingu Rozentāli sarunājās Elga Zēģele

Masāža – ieguldījums veselībā

Reiz nodaļas vadītāja Vaira Kaziniece Ingai Rozentālei jautāja: “Kāpēc man par savu masieri būtu jāizvēlas tevi?” Viņa saņēma atbildi: “Tāpēc, ka man patīk tas, ko es daru!” Lai masāža būtu efektīva, ir svarīgs ne vien masiera profesionālisms, bet arī cilvēciskā, enerģētiskā un psiholoģiskā saderība ar klientu.

Ar keramiķi un darbnīcas Cepļi vadītāju Ingrīdu Žagatu sarunājās Elīna Martinsone

Ceplis jūras piekrastē

Melnās keramikas darbnīca Cepļi tika atvērta jau 1985. gadā, piedāvājot māla trauku mīļotājiem meistaru rokām darinātus un atklātas uguns ceplī dedzinātus traukus. 1995. gadā Cepļi spēra nākamo soli, atverot savas durvis ekskursantu grupām, kurām ir iespēja ne tikai uzzināt vairāk par keramikas vēsturi un keramikas trauku pagatavošanas procesu, bet arī pašiem ķerties pie podu virpošanas.

Ar diplomētu deju un kustību terapeiti Ievu Vāvernieci sarunājās Līga Šaplaka

Deju un kustību terapija

Deju un kustību terapija ir veselības aprūpes joma, kas izmanto kustību, ritmu, radošu procesu un tā rezultātu, lai uzlabotu cilvēka sociālo, kognitīvo, emocionālo un fizisko pašizjūtu. Deju un kustību terapija balstās uz pieņēmumu, ka cilvēka ķermenis un prāts savstarpēji mijiedarbojas, tātad mūsu kustības atspoguļo mūsu domāšanu un jūtas. Izmainoties mūsu emocijām, mainās arī mūsu attieksme, piemēram, pret savu ķermeni. Strādājot ar kustībām un veicot refleksiju (pārrunājot) par norisēm radošajā procesā, var tikt veicināta izpratne par emocionālo un citu problēmu cēloņiem un tiek meklēti jauni veidi to risināšanai. Tas ir pašizziņas, pašizpētes un komunikācijas veids, jo dejā cilvēka fiziskie, emocionālie, intelektuālie un garīgie procesi savienojas vienā veselumā, kur ķermenis bez starpniekiem ir gan instruments, gan radītājs.

Ar Somijas kompānijas Oy Patrol Ab pārstāvniecības Latvijā vadītāju Egnāru Gudriķi sarunājās Ieva Zēģele

Mode vai funkcionalitāte

Jau četrus gadus Latvijā darbojas Somijas uzņēmuma Oy Patrol Ab pārstāvniecība Latvijā. Ja esat aktīvā dzīvesveida piekritējs, tad zināsiet tādus brendus kā Asic, Fischer, Halti, Swix. Pārstāvniecības vadītājs Egnārs Gudriķis stāsta par sporta apģērbu un apavu modi un funkcionalitāti, kā arī par to, ka reti kurš no mums zina, kuri ir piemērotākie apavi skriešanai un kura jaka sporta aktivitātēm aukstā laikā.

Junior Chamber International (JCI) – Latvijā

Junior Chamber International (JCI) – Latvijā

Savu karjeru ar šīs organizācijas palīdzību uzsākuši tādi cilvēki kā Kofi Annan – ANO ģenerālsekretārs, Ričards Niksons – ASV 37. prezidents, Šui-Bian Čen – Taivānas prezidents, Žaks Širaks – Francijas prezidents, Džordžs Bušs – ASV 41. prezidents, Bils Klintons – ASV 42. prezidents, Alberts Gors – ASV viceprezidents, Monako princis Alberts, Pauls Šluters – Dānijas Premjerministrs, Taro Aso – Japānas finansu ministrs, Keizo Obuši – Japānas premjerministrs, Jans Kšistovs Beļickis – Polijas premjerministrs, Joširo Mori – Japānas premjerministrs.

Ar JCI (Junior Chamber International) prezidentu Rolandu Kvemainu (Roland Kwemain) sarunājās Ieva Zēģele, rakstu sagatavoja Ilgvars Zihmanis

Būsim labāki!

Februārī Latvijā notika JCI Eiropas prezidentu tikšanās, lai atskatītos uz organizācijas paveikto iepriekšējos gados, apspriestu šī gada plānus un attīstības ceļus, kā arī dotu savu ieguldījumu turpmāko gadu stratēģijas izstrādē. Tikšanās laikā tika apspriesti jautājumi, kas saistīti ar starptautisko sadarbību starp JCI un Apvienoto Nāciju organizāciju, sadarbību ar Eiropas Savienību, Eiropas Padomi un citām sabiedriskajām organizācijām. Tāpat tikšanās laikā tika apspriestas jaunu nacionālo organizāciju dibināšanas iespējas valstīs, kurās organizācija vēl nepastāv, kā arī jautājumi, kas saistīti ar korporatīvo sociālo atbildību, biznesa vides attīstību un aktīvās pilsonības jautājumiem. Katru gadu JCI Eiropas prezidentu tikšanās pasākums notiek kādā no 41 Eiropas valstīm, kurās ir JCI organizācijas.

Ar SIA RB Studio īpašnieku, Ārvalstu investoru padomes valdes locekli Rolandu Blezūru sarunājās Līga Šaplaka

Motocikli - mans hobijs jau 33 gadus

Kā Rolands pats saka, darbam jābūt līdzsvarā ar ģimeni, tāpēc ceļošana, mūzika (viņš dzied, raksta, spēlē), dejošana, sportošana ir vienmēr bijusi patīkama atpūta, bet mocis ir īsts kaifs, ar ko var izvēdināt galvu, sakārtot domas, baudīt dabu, asumu un zirgspēkus.

 

Žurnāla "Biznesa Psiholoģija" izdevējs: SIA “Business Psychology”, Reģ. Nr. 40103579279, Tālrunis: +371 29119520
www.biznesapsihologija.lv © SIA “Business Psychology”