Arhīvs

Nr. 41

novembris-decembris 2014

Nr. 40

jūlijs-augusts 2014

Nr. 39

februāris-marts 2014

Nr. 38

novembris-decembris 2013

Nr. 37

septembris-oktobris 2013

Nr. 36

jūlijs-augusts 2013

Nr. 21

Nr.21/decembris-janvāris 2009
Lasi visu žurnālu Lasi žurnālu elektroniskajā versijā, kad vien vēlies!


Ar SIA Rīgas Meži valdes priekšsēdētāju Aivaru Tauriņu sarunājās Elga Zēģele

Biznesā jātur vārds!

Aivars Tauriņš ir cilvēks, par kuru var teikt – „dzimis vadītājs”. Viņa vadītie uzņēmumi ir bijuši veiksmīgi un pelnoši. Deviņdesmito gadu sākumā viņš izveidoja un vadīja vienu no pirmajiem Latvijas valsts kopuzņēmumiem - SIA Kompeksim Rīga. Toreiz saldējums Pingvīns bija tik iekārojams, ka pēc tā uz Brīvības ielas un citur stāvēja garas rindas. Vadošā darba pieredze ir gūta, strādājot par VAS Rīgas Tirdzniecības osta prezidentu, Ventspils termināla Noord Natie valdes un padomes priekšsēdētāju, AS Preses nams padomes priekšsēdētāju. Viņš ir arī viens no SIA Euroskor Latvijā īpašniekam. Šobrīd viņš vada Rīgas pašvaldības uzņēmumu SIA Rīgas Meži.

Andris Pētersons, Dr. sc. soc., Biznesa augstskolas Turība Sabiedrisko attiecību fakultātes dekāns

Kā padarīt biznesu ilglaicīgu un saglabāt naktsmieru?

Uzņēmuma vadības lēmumiem un rīcībai ir jāatbilst gan sabiedrības, gan paša uzņēmuma interesēm un izpratnei, jo uzņēmuma vadības pienākums, paturot prātā peļņas gūšanu, pirmām kārtām, ir rīkoties tā, lai vadītāja darbības rezultātā vairotos kopējais sabiedrības labklājības līmenis un labpatika pret uzņēmumu.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs

Kam tas viss ir vajadzīgs

Mūsdienās, ņemot vērā pasaules ekonomisko procesu specifiskumu un ekonomiskās vides pārblīvētību ar dažādām ekonomiskām un sociālām aktivitātēm, būtu īstā reize beidzot parunāt par biznesa ētiku, nekoncentrējoties uz kādas atsevišķas problēmas atrisināšanu, bet sniedzot ieskatu biznesa ētikā kā tādā.

Sandra Zariņa, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja-konsultante

Biznesa ētika, kā organizācijas kultūras sastāvdaļa

Vēl pavisam nesen tika uzskatīts, ka bizness un ētika ir divi nesavienojami jēdzieni. Šobrīd, kad pasaule pieredzējusi milzīgas mahinācijas, kā rezultātā bankrotējuši lieli, starptautiski uzņēmumi, arvien biežāk uzņēmējdarbības vidē parādās tādi jēdzieni kā ētikas kodekss, godīga konkurence un sociālā atbildība.

No Intas Rogenbukas grāmatas “Uzņēmējdarbības ētika”, Zvaigzne ABC, 1999

Uzņēmējdarbības ētika

Vārdu ētika (no grieķu etnos – paraža, tikums, raksturs) ievieš Aristotelis 4.gs. pirms Kristus. Viņš uzskata, ka ētika palīdz izzināt to, ko vajadzētu darīt un no kā būtu nepieciešamas atturēties. Mūsdienu izpratnē ētika ir mācība par labo un ļauno un tā izpausmēm cilvēka rīcībā un uzvedībā. Tās izpētes objekts ir morāle un tikumība. Morāle izaug no nepieciešamības ierobežot atsevišķu cilvēku egoismu, viņu savtīgās tieksmes, saskaņot tās ar kopumu – sabiedrības, kādas tās daļas, tautas, visas cilvēces interesēm. Orientējot uz ētikas vērtībām, tā humanizē cilvēku, liek viņam kļūt labākam, cilvēciskākam. Jēdzienu „uzņēmējdarbības ētika” visvienkāršāk definēt, apvienojot pamatjēdzienus „uzņēmējdarbība„ un „ētika”. Atbilstoši tam uzņēmējdarbības ētika ir mācība par labo un ļauno, taisnīgo un netaisnīgo, patieso un nepatieso, brīvību un atbildību, varu īpašajās attiecībās un situācijās, kas rodas uzņēmējdarbībā.

Ar Jāni Nagli viesnīcas Islande Hotel ģenerāldirektoru sarunājās Elga Zēģele

Nedari citam to, kas pašam nepatīk!

Uzņēmējs Jānis Naglis, lai celtu Latvijas prestižu ārzemnieku acīs, šogad atjaunoja sev piederošo taksometru biznesu - darbību atsāka uzņēmums SIA Baltic Taxi. Konkurneti uz to atbildēja šaujot.

Ar Sabiedrības par atklātību Delna direktori Lauru Miķelsoni sarunājās Elga Zēģele

Uzņēmējdarbība ar skatu nākotnē

Laura Miķelsone ir sabiedrības par atklātību Delna direktore. Savu pieredzi viņa ir guvusi, strādājot ar dažādiem uzņēmumiem kā organizāciju attīstības konsultante, un arī pati ir darbojusies privātajā biznesā un strādājusi Ekonomikas ministrijā. Viņai ir bakalaura grāds ekonomikā un biznesa administrācijā, kā arī maģistra grāds starptautiskajās attiecībās.

Anita Mežinska, MBA, LBKA biedre, SIA Megate un SIA Kentaura staļļi īpašniece un valdes locekle, Liepājas Universitātes lektore, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja

Vairāki īpašnieki nelielam biznesam

Biznesa uzsācējiem bieži rodas jautājumi: „Vai es spēšu strādāt/vadīt viens? Vai man nebūs bail no lielās atbildības nastas? Ar ko es parunāšu un dalīšos savās domās, kad būs nopietnas problēmas?”

Iveta Ozoliņa-Ozola, ekonomikas zinātņu mag., psiholoģijas zinātņu bak., RTU lektore

Darba kolektīva saliedētība

Efektīvs darba kolektīvs bieži vien asociējas ar tādu kolektīvu, kas ir saliedēts. Vai simpātijas un draudzība ir grupas saliedētības atslēga? Izrādās, ka ne vienmēr. Cilvēki iesaistās attiecībās ar citiem un izveido neformālās grupas dažādu iemeslu dēļ. Šajā rakstā lasi, kā atšķiras sociāli-emocionālā saliedētība un instrumentālā saliedētība. Arī par to, vai saliedēts darba kolektīvs ir produktīvāks un efektīvāks. Diemžēl sakarība starp darba kolektīva saliedētību un tā darbības rezultātiem ir neviennozīmīga. Kādi ir riski saliedētā kolektīvā?

Inga Balode, izdevniecība Lietišķās informācijas dienests

Cik vērta ir Jūsu labā slava?

Vai jūsu uzņēmuma svarīgāko mērķu sarakstā ir laba reputācija? Vai klienti uzticas jūsu uzņēmuma vadībai vai arī uzskata viņus par meļiem? Vai jūs atalgojat savu vadības komandu un personālu par sasniegumiem finanšu vai reputācijas rādītājos? Kas ir tie cilvēki, kuri iebilst vai pretojas jūsu biznesam, un ko viņi cenšas ar to panākt? Ja zināt atbildes uz šiem jautājumiem, iespējams, jūs esat pats savas reputācijas saimnieks. Savukārt, ja rūpes par savu labo slavu esat atstājis pašplūsmā, iespējams, jūsu konkurenti vai nelabvēļi nepalaidīs garām iespēju likt jums nemitīgi aizstāvēties un justies nemīlētam, nenovērtētam, kā arī sodītam par veiksmi un sasniegumiem. Kā atgūt savas reputācijas kontroli un uzņemties iniciatīvu, grāmatā Reputācijas vadības stratēģijas. Situāciju, krīžu un korporatīvās sociālās atbildības vadīšana skaidro korporatīvās reputācijas speciālists Endrjū Grifins (Andrew Griffin).

Rūta Lūse, Jānis Gredzens, Organizācijas attīstības centra Spring Valley konsultanti

Pašu audzināti jeb par iekšējo apmācību organizācijās

Mācībām atvēlētā budžeta samazināšana šajā dižķibeles situācijā ir viena no pirmajām izmaksu samazināšanas iespējām gandrīz visās organizācijās. No vienas puses, tas ir pat labi, jo organizācijas, kurās nebija nopietnas, stratēģiskas un sistemātiskas pieejas darbinieku attīstībai, apmācībai un izpratnes par mācību ieguvumu lomu biznesa efektivitātes paaugstināšanā, tērēja naudu neefektīvi.

Rakstu pēc Deivida Bolhovera grāmatas Dzīvie miroņi sagatavoja Ilgvars Zihmanis

Dzīvie miroņi. 2.daļa

No kurienes rodas dzīvie miroņi? Darbavietas, kurās iespējams slaistīties, rodas dažādu iemeslu dēļ. Dibinot jaunu amatu, var gadīties, ka praksē tam darba ir daudz mazāk, nekā sākumā domāts. Jauns amats (pat lieks un bezjēdzīgs) var rasties arī tikai kā uzņēmuma personāla vadītāja kaprīze.

Marina Daņilova, koučkonsultante (Koučinga institūts, Sanktpēterburga)

Koučings pārmaiņu vadībai organizācijā

Koučings ir profesionāla mijiedarbība, kuras gaitā koučs klientam palīdz, uzdodot viņam būtiskus iedarbīgus jautājumus, un tā iznākumā klients sasniedz savus mērķus un gūtais rezultāts turpina pastāvēt.

Ar psiholoģijas doktori, Jin Shin Jyutsu fiziofilozofijas praktiķi Intu Dzelmi sarunājās Līga Šaplaka

Māksla palīdzēt sev

Inta Dzelme, Dr. phil. psiholoģijā. Kā Fulbright stipendiāte studējusi psiholoģiju doktorantūras programmā Union Institute & University, ASV, kur mācības Jin Shin Jyutsu fiziofilozofijā tika iekļautas holistisko terapiju praksē. Inta ir psihoterapeite, praktizē sistēmisko individuālo terapiju (Internal Family Systems Therapy), ko studējusi pie tās izveidotāja Ričarda Švarca (Richard Schwatrz) Čikāgā un krīzes terapiju, pielietojot Jin Shin Jyutsu fiziofilozofiju. Viņai ir 18 gadu pieredze darbā ar indivīdiem un grupām, semināru vadīšanā, strādājot ar palīdzošo profesiju pārstāvjiem (psihologiem, mediķiem, policiju, tiesnešiem utt.), kā arī vardarbībā cietušajiem. Inta Dzelme ir dibinājusi Krīzes centru Skalbes un bijusi šī centra pirmā direktore.

Roberts Freidensons, SIA Puse Plus valdes priekšsēdētājs

Pastkartīte – sirsnīgs sveiciens

Uzņēmuma SIA Puse Plus ilgtermiņa mērķis ir kļūt par vadošo atklātņu izdevniecību Baltijas reģionā un ar savu produkciju iesaistīties Eiropas Savienības tirgus apritē. Uzņēmuma misija ir tāda kultūras faktora kā apsveikšanas tradīciju veicināšana – kartīšu nosūtīšana un pasniegšana. Tieši šis jaukais cilvēku paradums ļauj uzņēmumam attīstīt nelielo tirgus nišu un arvien pilnveidot savu produkciju. SIA Puse Plus Latvijā ir eksperti kartīšu izveidošanā un ražošanā.

Elga Zēģele, psiholoģijas zinātņu maģistre, vadības zinātņu un mārketinga konsultante

Sirdsapziņa (ne)mēdz kļudīties

“Ja kādu rītu pie mājas durvīm mani sagaidītu televīzijas ziņu filmēšanas grupa, vai, skatoties kamerā, es varētu pamatot savu profesionālo rīcību un pieņemto lēmumu nepieciešamību?” Tādu jautājumu sev uzdod jauns uzņēmuma vadītājs, ja viņš ir saskāries ar ētiski grūti atrisināmu problēmu. Ir vadītāji, kuri ētiskas dilemmas risina, pārrunājot tās ar tāda paša līmeņa uzņēmējiem, kolēģiem, kuri viņiem ir autoritātes. Citi sava lēmuma pareizību pārbauda, sev jautājot: „Vai es varēšu ar lepnumu izstāstīt saviem vecākiem par lēmumu, ko esmu pieņēmis?”, „Vai es varēšu naktīs mierīgi gulēt?”, „Vai varēšu uz sevi skatīties spogulī?” Pieņemot ētiski neviennozīmīgus lēmumus, vadītāji parasti paļaujas uz savu sirdsapziņu. Bet sirdsapziņai taču arī ir tiesības kļūdīties!

Ilgvars Zihmanis, sociālo zinātņu maģistrs

Alus ar sirdsapziņu New Belgium Brewery

Mūsu laikos vīpsnāšana par amerikāņiem skaitās tā kā labais tonis. Kola, hamburgeri, Holivuda… Ko gan tie aprobežotie sajēdz! Tikai vienmēr kaut kā aizmirstas, ka pašiem nav nekas pretī kaut pa reizei iedzert kolu vai aiziet uz kino, kur dominē Holivudas produkcija. Arī tas, ka ASV ne jau velti kļuvusi par pasaules pirmo lielvaru, tāpēc šo valsti nemaz nevar vērtēt tik viennozīmīgi.

Ar organizācijas JCI Latvia vadītāju Janu Tolstiku sarunājās Laura Skujiņa

Vadītāja arī pie stūres

„Visu, ar ko es nodarbojos, saista viena lieta, proti, darbā es esmu vadītāja, Jauno līderu un uzņēmēju organizācijā JCI Latvia es esmu vadītāja, un arī pie stūres es esmu vadītāja”, saka Jana Tolstika. Ir acīmredzams, ka viņa savu karjeru veidojusi ar mērķi strādāt vadošā amatā. Savukārt dragreisu Jana izvēlas tāpēc, ka tas viņai sniedz adrenalīnu, tā ir iespēja sevi apliecināt kā labu auto vadītāju un veids, kā labi pavadīt laiku kopā ar citiem auto mīļiem.

Ar britu dziedātāju Marku Fernihovu (Mark Fernyhough) sarunājās Elīna Martinsone

Mūzika, internets un MySpace slavenības

Internets vienmēr ir bijis veids, kā iegūt daudz dažādas informācijas, tikai ir jāprot atsijāt derīgo no nederīgās. Līdzīga situācija šobrīd ir izveidojusies ar mūziku, kura internetā ir pieejama neticamos apmēros – lejupielādei, lai klausītos, pirktu vai vienkārši, lai padarītu savu mūziku pieejamu klausītājiem, pirms vēl ir iegūta plašāka atzinība. Arvien vairāk un vairāk mūziķu izmanto dažādu sociālo tīklu pakalpojumus, lai popularizētu savu mūziku, iegūtu jaunus kontaktus ar citiem mūziķiem no visām pasaules malām – tādas mājas lapas kā MySpace, Facebook, YouTube un draugiem.lv ir kļuvušas par veselu fenomenu mūziķu aprindās.

 

Žurnāla "Biznesa Psiholoģija" izdevējs: SIA “Business Psychology”, Reģ. Nr. 40103579279, Tālrunis: +371 29119520
www.biznesapsihologija.lv © SIA “Business Psychology”