Arhīvs

Nr. 41

novembris-decembris 2014

Nr. 40

jūlijs-augusts 2014

Nr. 39

februāris-marts 2014

Nr. 38

novembris-decembris 2013

Nr. 37

septembris-oktobris 2013

Nr. 36

jūlijs-augusts 2013

Nr. 19

Nr.19/augusts-septembris 2009
Lasi visu žurnālu Lasi žurnālu elektroniskajā versijā, kad vien vēlies!


Ar Valodu mācību centra, ko atklāja Velsas princis Čārlzs, valdes locekli Silviju Kārkliņu sarunājās Elga Zēģele

Vislielākā investīcija –mācīšanās!

Mums jau no paša sākuma bija tēze – „Kas par velti mācās, tas par velti mācās!”, un par valodu apguvi cilvēkiem ir jāmaksā, viņiem jājūt personīga atbildība. Viņiem ir jāsaprot, ka, ja neapmeklēs nodarbības, tad nevarēs iemācīties, līdz ar to arī nauda izkūpēs vējā. Tādēļ mācības nav bijušas par brīvu, un tas disciplinē, skaidro Silvija Kārkliņa, Valodu mācību centra, ko atklāja Velsas princis Čārlzs, valdes locekle.

Ar A/s Balticovo vadītāju Arni Veinbergu sarunājās Elga Zēģele

Visas olas nedrīkst turēt vienā groziņā!

A/s Balticovo ir ne tikai konkurētspējīgs, bet viens no labākajiem olu ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Pēdējo gadu laikā tā attīstībā investēti 24 miljoni latu, bet kopējais plānoto investīciju apjoms ir 26 miljoni. Uzņēmuma ražošanas jaudas palielinājušās 2,5 reizes, un šogad 70% no saražotā nonāks Eiropas tirgū.

Ar SIA EUROPROJECTS valdes priekšsēdētāju Lidiju Škoļniju sarunājās Līga Šaplaka

Eiropas Savienības struktūrfondi - iespēja uzņēmumu attīstībai

Šobrīd uzņēmumiem gandrīz vienīgā iespēja savu projektu realizēšanai ir Eiropas struktūrfondi. Tos vajadzētu izmantot arī tiem, kas nolēmuši mainīt savu darbību. Tā ir reāla nauda, kas Latvijai pienākas. Jautājums ir par to, vai mēs pratīsim šo naudu paņemt.

Rūta Lūse, Jānis Gredzens, organizācijas attīstības centra Spring Valley konsultanti

Mācības organizācijā un biznesa rezultāti

Šī brīža sarežģītajā ekonomiskajā situācijā ļoti daudzos uzņēmumos darbinieku mācību un attīstības jautājumi nav prioritāšu saraksta sākumā. No uzņēmumu vadības puses skatoties – pamatoti. Savukārt, no organizācijas attīstības aspekta skatoties, joprojām jāatgādina, ka darbinieku attīstības un apmācības jautājumi uzņēmumos ir skatāmi nevis kā īslaicīgi kompetenču paaugstināšanas un darbinieku motivācijas kursi, bet gan kā nopietni stratēģiski instrumenti uzņēmuma dzīvotspējas nodrošināšanai ilgtermiņā.

Aigars Plotkāns, SIA Komercizglītības centrs pasniedzējs-konsultants

Divas noveles par konkurenci

Autora izvēlētās tēmas ir nejaušība, impulss, mirkļa vājums. Tās nav savstarpēji saistītas, tās apvieno tikai atslēgas vārds „konkurence”, kaut gan abas noveles vieno nedaudz ironiska, sakāpināta un kritiska pieeja. Acīmredzot autora indes zobi vēl gana asi... Vai konkurences pamatnostādnes reāli darbojas? Autors vēlas iziet no pretējā un pierādīt konkurences nespēju nodrošināt ekonomisko līdzsvaru. Vēl vairāk - izteikt ķecerīgu pieņēmumu, ka konkurence kropļo tirgu.

Ar SIA Komercizglītības centrs valdes priekšsēdētāju Ligitu Šmeili sarunājās Līga Šaplaka

Veiksmes stāsts

Komercizglītības centrs biznesa tālākizglītības jomā darbojas jau vairāk nekā 16 gadus. Viņi ir savas nozares veterāni un joprojām aktīvi tirgus dalībnieki. Pēc Latvijas Biznesa konsultantu asociācijas apkopotajiem datiem par apgrozījumu no mācību pakalpojumu pārdošanas 2008.gadā savā nozarē ir lielākais spēlētājs.

Iveta Ozoliņa-Ozola, ekonomikas zinātņu mag., psiholoģijas zinātņu bak., RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā

Efektivitāte un produktivitāte

„...Efektivitāte ir rādītājs, ar kura palīdzību mēra pakāpi, kādā sistēma vai tās sastāvdaļas sasniedz vēlamo rezultātu izpilda savas funkcijas salīdzinājumā ar resursu patēriņu.” Citiem vārdiem, kaut kas ir efektīvs, ja ir sasniegts mērķis, un tas sasniegts ar optimālu resursu patēriņu.

Kristiāna Lapiņa, medicīnas zinātņu bakalaurs, pedagoģijas zinātņu maģistrs

Vai mākonim ir zelta maliņa? Daži riski psiholoģiskā skatījumā - optimisms

Krīzes brīžos cilvēkiem, kuri paši pārstāv organizāciju, ir vērojama likumsakarīga uzvedība, kas ir saistīta ar subjektīvismu. To varētu nosaukt par pārliecīgu optimismu. Tā ir tendence vēlamo uzskatīt par esošo. To varētu nosaukt par otru galējību, kas ir pretstatā raizēm un visa pārbaudīšanai, pārāk lielam aizdomīgumam un centieniem visā saskatīt problēmu. Ar optimismu ir citādi. Šajā gadījumā cilvēki pārāk optimistiski vērtē to, kas notiks. Tas attiecas gan uz darbību, gan arī uz iznākumu.

Agris Bļodnieks, SIA Constructive Company valdes loceklis, biznesa konsultants

Psiholoģiskās spēles uzņēmumu vadībā

Uzņēmumu vadīšana ir sociāla aktivitāte, kas sastāv no nemitīgas savstarpējās sadarbības starp uzņēmuma darbībā iesaistītajiem cilvēkiem – padotajiem un vadītājiem. Savukārt, šī komunikācija sastāv no savstarpējas apmaiņas gan ar pozitīviem, gan negatīviem stimuliem vai arī pilnīga stimulu trūkuma. E. Berna izveidotajā transakcionālajā analīzē pozitīvu stimulu sauc par noglaudīšanu, bet negatīvu - par spērienu.

Laila Jemberga, konsultante, biznesa trenere, Europena Coach Federation biedre

Virzošais spēks - emocijas

Ja cilvēks nav laimīgs, tad viņam vienalga, kas notiek ar pašu vai citiem. /Ilze Indrāne/

Ilgvars Zihmanis, sociālo zinātņu maģistrs

Nr. 2 Vorens Bafets

Ja tā rūpīgi pavēro, tad pasaules miljardieru saraksta augšgalā vietu sadalījums ir visai nosacīts. To ietekmē ekonomiskais stāvoklis, valūtu kursu svārstības, akciju vērtība un citas gudras padarīšanas. Vorenam Bafetam ar iesauku „Omahas orākuls” sen vairs nav jāpierāda, ka ar investīcijām var nopelnīt, jo viņš ar saviem 37 miljardiem dolāru ir otrais numurs šai sarakstā. Pat neskatoties uz 25 miljardu dolāru zaudējumu gada laikā, kura dēļ viņam nācās pirmo vietu atkal atdot Bilam Geitam...

Ar psihologu, eksistenciālās psihoterapijas psihoterapeiti Baibu Purvlīci sarunājās Līga Šaplaka

Uzlikt savu dzīvi uz paplātes – eksistenciālā psihoterapija

Ir dažādi veidi, kā definēt, kas ir eksistenciālā psihoterapija, vienkāršiem vārdiem sakot, tā ir dzīves analīze. Pamatā koncentrēšanās nav uz cilvēka simptomiem vai problēmām, bet mēs skatāmies uz visu dzīvi kopumā. Tas palīdz cilvēkam analizēt pašam savu dzīvi.

Ar SIA Liberta vadītāju Kristīni Libertu sarunājās Ieva Zēģele

Suns nav rotaļlieta

Bieži suņi tiek ņemti bērniem, sievām, vīriem, bet, manuprāt, tas ir ļoti nepareizi, jo tas ir nopietns lēmums, suns nav rotaļlieta. Es nekad nedotu savus kucēnus tādiem cilvēkiem, kas saka – gribu to kādam uzdāvināt. Cilvēkam ir jābūt gatavam, viņam ir jāsaprot, ko viņš dara un kādu atbildību uzņemas. Suns, ienākot ģimenē, maina visus dzīves paradumus, tas ir jauns ģimenes loceklis.

Ar acu ārstu, optometristu Retu Skricki sarunājās Līga Šaplaka

Ko izvēlēties kontaktlēcas vai brilles?

Atrast piemērotākās kontaktlēcas ir daudz sarežģītāk nekā piemērot brilles. Briļļu lēcā ir tikai daļa no tā, kas ir kontaktlēcā. Brillēm nav tik lielu variāciju, jo briļļu stikli atrodas tālāk no acīm. Acu ārstam- optometristam Retam Skrickim ir savs skaidrojums tam, kāpēc kontaktlēcas tāpat kā agrāk, lielākoties, lieto sievietes, bet vīrieši parasti izvēlas brilles.

Ar SIA Hanza jūras aģentūra juristu un valdes locekli Uģi Kalmani sarunājās Laura Skujiņa

Burājot ar Latviju sirdī

Uģim Kalmanim burāšana nav tikai vaļasprieks – pirmkārt, tā ir iespēja nest Latvijas vārdu pasaulē. Viņš ir nozīmīgi ietekmējis burāšanas attīstību mūsu valstī, veicinājis jauniešu apmācību, piedalījies regatēs, kurās iegūtas godalgotas vietas, kā arī atvedis starptautiskas regates uz Latviju. Tajā pašā laikā viņš ir paspējis kļūt par jahtas Spaniel kapteini un piedalīties unikālās ekspedīcijās. Turklāt vairāk nekā 25 gadu laikā viņš nav zaudējis ne kripatas no prieka, ko viņam sagādā burāšana.

Ar Ikšķiles Vides mākslas festivāla idejas autoru Ivaru Zukuli sarunājās Elga Zēģele

Vides mākslas festivāls

Latviešiem ir ārkārtīgi labi mākslinieki - tēlnieki, kuri ar arhitektiem dzīvo katrs savā, paralēlā pasaulē. Ar Vides mākslas festivālu, kurš šogad notiks no 4. līdz 16. augustam, gribam savest kopā tos, kas veido vidi un vides mākslu. Katra spēkos ir vidi pilnveidot, padarīt to skaistāku, ienest tajā prieku, iestādot koku, puķi vai krūmu. Arī katrs pats var daudz ko darīt, piemēram, no pārpalikušiem dēļiem uztaisīt puķu kasti. Vienīgi jādomā, kur un kā to novietot. Un te kā iedvesmas avots nāk talkā mūsu festivāls. Mākslinieki tāpēc ir aicināti, lai rosinātu katra interesenta iztēli.

 

Žurnāla "Biznesa Psiholoģija" izdevējs: SIA “Business Psychology”, Reģ. Nr. 40103579279, Tālrunis: +371 29119520
www.biznesapsihologija.lv © SIA “Business Psychology”