Arhīvs

Nr. 41

novembris-decembris 2014

Nr. 40

jūlijs-augusts 2014

Nr. 39

februāris-marts 2014

Nr. 38

novembris-decembris 2013

Nr. 37

septembris-oktobris 2013

Nr. 36

jūlijs-augusts 2013

Nr. 18

Nr.18/jūnijs-jūlijs 2009
Lasi visu žurnālu Lasi žurnālu elektroniskajā versijā, kad vien vēlies!


Ar SIA Euroskor Latvijā valdes locekli Aldi Lūsi sarunājās Elga Zēģele

Šīs dienas stratēģija - tēmēšana pa kustīgu mērķi!

1992. gada 30. martā tika atvērts pirmais SIA Euroskor Latvijā veikals, kas vēl šodien atrodas pircējiem labi zināmajā vietā Tērbatas ielā 16/18. Tajā laikā mūsu valstī pārsvarā bija komisijas veikali. Euroskor šeit atvēra pirmo klasisko apavu veikalu, tādu, kādi tie tajā laikā bija Rietueiropā un Skandināvijas valstīs. Tādus laikmetam atbilstošus veikalus uzņēmums veido arī šodien, un ir lielākais apavu mazumtirgotājs mūsu valstī.

Žanete Tauriņa Izglītības zinātņu maģistre, Latvijas Universitātes Vadībzinātnes doktorante

Stratēģiskās vadības procesa nozīmīgākie soļi

Kurā darbības jomā mēs kā uzņēmums vēlamies darboties? Kā mēs vēlamies apstrīdēt citu uzņēmumu konkurenci šajā darbības jomā? Kam jābūt par mūsu ilglaicīgo kompetenču bāzi? – Šie stratēģiskie pamatjautājumi būtu jāizvirza vadītājam, sākot plānot uzņēmējdarbību.

Māris Millers Uzņēmējs, SIA Komercizglītības centrs pasniedzējs-konsultants

Stratēģija nelielam uzņēmumam – vai neiespējamā misija?

Tāpat kā dabā un kalendārā mainās gadalaiki, arī uzņēmumiem ir savi gadalaiki. Katrā biznesā tie gan ir atšķirīgi. Vieniem vasara ir karstākais darba laiks, citiem tā ir klusā sezona. Vieni vai pusgadu gatavojas Ziemassvētkiem, citiem ap šo laiku iestājas miers un padarīta darba sajūta, kad var nodoties nelielam atpūtas brīdim. Arī biznesa plānošanā mēdz būt savi cikli. Uzņēmumiem, kas savu biznesu piesaista gada mērķiem un gada budžetam, ziemas spelgonī tiek apstiprināti uzdevumi un resursi, bet gada vidus ir laiks, kad var pārdomāt gan to, kas ir paveikts, un sākt arī domāt par gaidāmajiem mērķiem un izaicinājumiem.

Dace Dance vadībzinību maģistrante

Vai jums ir pietiekama informācija biznesa stratēģijas izveidei?

„To, ko es nezinu, par to man galva nesāp”? Diemžēl biznesā, ar tādu domu dzīvojot, var gadīties pamatīgas galvassāpes, īsta migrēna. Labā ziņa ir tā, ka ir līdzekļi galvassāpju novēršanai un pat nepieļaušanai, citiem vārdiem sakot – ir iespēja savākt un izanalizēt datus par tirgu, lai pārvērstu tos biznesa stratēģijai noderīgā informācijā. Tieši tā – informācija nav pašmērķis, bet gan līdzeklis, lai sasniegtu mērķus.

Kristīne Atmante Politikas zinātņu maģistre, strādājusi Latvijas aizsardzības sistēmā

Ko mēs varam mācīties no militārajiem līderiem

Vai esat dzirdējuši par faktu, ka atvaļinātas militārpersonas pēc militārās karjeras beigām tiek aicinātas strādāt lielās starptautiskās biznesa organizācijās, un viņi paši dibina veiksmīgus uzņēmumus? Šī tendence ir vērojama Rietumeiropā un ASV, Kanādā, un, iespējams, ka tas kļūs par praksi arī Baltijas valstīs. Bet sevišķi izplatīti tas ir ASV, kur atvaļinātas militārpersonas publikācijās un grāmatās dalās pieredzē par to, kas no viņu militārās karjeras ir izmantojams biznesa vidē, un kļūst par līderības konsultantiem un pasniedzējiem universitātēs.

Iveta Ozoliņa-Ozola, ekonomikas zinātņu maģistrs, psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore

Personāla darba laika izmantošanas analīze

Ekonomiskās krīzes apstākļos daudzas organizācijas spiestas pieņemt nepopulārus lēmums – par darbinieku skaita vai darba algas samazināšanu, bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu, pārēju uz īsāku darba dienu vai darba nedēļu u.c. Problēmu un laika trūkuma varā esošajai organizāciju vadībai ir vilinājums pieņemt šos nepopulāros lēmumus „uz ātru roku”, neizvērtējot sīkumos, kuros gadījumos tiešām naudas līdzekļu ekonomija ir attaisnojama un kuros nē. Lai darbaspēka izmaksu samazināšanas veids būtu taisnīgs un pamatots, jāveic darbinieku faktiskās darba noslogotības un efektivitātes analīze.

personālvadības eksperts Rassells Konors (Lielbritānija)

Līdera spējas

Būt līderim – šis jautājums ir atstāts „varoniskajiem” uzņēmumu vadītājiem autobiogrāfiju rakstīšanai. Taču bieži vien mums no tā ir maza jēga, jo autobiogrāfiju rakstītāji pieņem, ka viņu lasītāji vēlas dzirdēt, kādus lēmumus viņi pieņēmuši, nevis to, kā viņi tos pieņēmuši.

Jānis Riņķis, SIA PR Holding valdes priekšsēdētājs

Moderni uzņēmumi – mediji saviem klientiem

Ja preses relīze, kuru rakstāt medijiem, patiesībā ir domāta konkrētai mērķauditorijai, tad kāpēc gan jāmēģina to sasniegt pastarpināti, ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību un redakcijas cenzūru? Kāpēc neuzrunāt savus klientus tieši?

Ar izglītības vadības doktori, Biznesa augstskola Turība, docenti Ievu Kalvi sarunājās Ieva Zēģele

Sekretāre ir aktrise!

Sekretārei tiek likti klāt arvien jauni darbi, līdz beidzot ir vajadzīga sekretāre ar augstāko izglītību. Bet vai tad tā vairs ir sekretāre? Veidojas jauns amats – sekretāre-tulks vai sekretāre-grāmatvedis, sekretāre-atbildīgā par personālu.. Daudzi vadītāji uzskata, ka sekretāre kā amats vispār nav vajadzīgs.

Kristiāna Lapiņa, Medicīnas zinātņu bakalaurs, Pedagoģijas zinātņu maģistrs

Stratēģiskā vadība „Šef, ko mēs tagad darīsim?”...

Viss ir šķietami vienkārši – līdz brīdim, kad cilvēki saprot, ka mērķi var būt lielāki vai mazāki, savtīgi vai visiem svarīgi. Valstiskā mērogā stratēģija ir idealizēts, bet vienlaikus reāls plāns, kā nodrošināt attiecīgās valsts ekonomisko un sociālo stabilitāti. Organizācijas mērogos stratēģijas izstrādei ir tā pati nozīme.

Andrija Anstrauta, psihologs, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja, konsultante

Emocionālā drošība - garants lojalitātei?

Emocionālās drošības svārstībām gards kumosiņš ir cilvēka izjustās bailes uzsākt sarunu ar uzņēmuma vadību par to, kas viņu nomāc. Cilvēks iekapsulējas savās bailēs par to, kādas būs sekas, un pateicoties dabas dotajām adaptācijas spējām, kļūst līdzatkarīgs. Tas var būt abpusējs process, jo tikpat labi vadītājam var būt grūti runāt par notiekošo, tāpēc atstāt visu kā bijis, vai mainīt kādu sistēmu bez pārrunāšanas ir ērtāk.

Ilgvars Zihmanis

Cilvēks, kurš izglāba kapitālismu Džons Meinards Keinss

Ekonomists, teorētiķis, valdību konsultants un investors. Cilvēks, kura idejas palīdzēja ASV izrauties no 30. gadu Lielās depresijas, bet Vācijai – atgūties pēc Otrā pasaules kara. Cilvēks, kurš mūsdienu kapitālismam nozīmē to pašu, ko „komunisma cēlājiem” Kārlis Markss. Par Keinsu un keinsiānismu laikam gan ne reizi vien dzirdējis ikviens, kurš mūsu laikos studējis ekonomiku. Ja krīzes laikos runā par stratēģiju, tad attiecībā uz dižgariem nav vērts būt sīkumainam.

Ar etiķetes un protokola eksperti Irmu Kalniņu sarunājās Ieva Zēģele

Atveriet tās durvis, ko vēlaties!

Etiķetes un protokola eksperte Irma Kalniņa kopš 2001. gada konsultē gan uzņēmējus, gan valsts iestāžu darbiniekus. To viņa sāka darīt gandrīz uzreiz pēc pārcelšanās uz dzīvi Latvijā no ASV. Tā kā interese par etiķetes un protokola lietām bija liela, pēc dažiem gadiem tika nodibināts savs konsultāciju uzņēmumus. Galvenās mācību tēmas ir etiķete un protokols. Tā ir daļa no komunikācijas, tāpēc, sadarbojoties ar citiem profesionāļiem, ir izveidotas jaunas un papildinošas apmācību programmas – komunikāciju un mediju video treniņi, kā arī īpašs kurss viesmīlības nozarē strādājošiem. Pa šo laiku apmācību dalībnieki jau skaitāmi vairākos tūkstošos.

Ar psiholoģi, geštaltterapeiti, SIA Komercizglītības centrs pasniedzēju Baibu Pumpiņu sarunājās Līga Šaplaka

Geštaltterapija – kontakta māksla

Geštalts aplūko ne tik daudz personības dzīles, bet gan pievērš vairāk uzmanības tam, kas notiek tad, kad cilvēks saskaras ar ārējo vidi, citiem cilvēkiem. Tā ir tāda smalka robeža. Kas notiek situācijās, kad apkārtējā vide mainās? Cik spējīgs ir katrs indivīds pielāgoties šīm pārmaiņām? Kā organizācija reaģē uz notiekošajiem procesiem valstī, pasaulē kopumā? Kā norit šī savstarpējā mijiedarbība?

Ar ārstu anesteziologu un Miega laboratorijas vadītāju Juri Svažu sarunājās Līga Šaplaka

Miegs ir sarežģīts process

Vai dažkārt dienā jūtaties miegains? Vakaros nespējat līdz galam noskatīties filmu vai televīzijas pārraidi? Jūsu dzīvesbiedrs vai draugi mēdz žēloties par krākšanu, kas gulēšanu vienā telpā ar jums padara neiespējamu? Varbūt, ka tas nav nekas nopietns, tomēr var izrādīties arī citādi.

Ar mākslinieku Kristianu Brekti sarunājās Elīna Martinsone

Apokalipses jātnieks Kristians Brekte – ar mākslu pret cilvēku vienaldzību

1981. gadā dzimušais mākslinieks Kristians Brekte ir pabeidzis Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskolu, kā arī ieguvis bakalaura grādu vizuāli plastiskajās mākslās scenogrāfijā Latvijas Mākslas akadēmijā. Šobrīd mākslinieks turpina studijas LMA maģistrantūrā, un ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Kristians Brekte ir viens no jaunajiem latviešu māksliniekiem, kurš piesaista acis un arī prātu un kura izstādes „Gastronoms” (2007), „Morgs” (2008), kā arī nesenākā – „Mani dzīvnieki” (Alerģija) (2009) ir izsaukušas visdažādākās reakcijas no skatītāju un mediju puses, parādot, ka māksla ir ne tikai apgleznoti audekli, bet arī stencili, mirušu dzīvnieku fotogrāfijas, kā arī formalīnā saglabāts rotaļlietu lācītis ar vārnas galvu. Vēl viens no projektiem, ar ko saistās Kristiana Brektes vārds, ir „Apokalipses jātnieki”, kas ir Rīgā izveidota frīkbaiku braucēju apvienība, kuras pirmsākumi meklējami jau tālajā 2006. gadā. Andrejsalā izvietotā darbnīca ne tikai meistaro dažādus pavisam neierastus velosipēdus, bet arī rīko darba grupas, parādes, piedalās izstādēs un met izaicinājumu ierastajiem „škoļņikiem” vai kalnu velosipēdiem.

Ar Rīgas Ekonomikas augstskolas prorektori Diānu Paunu sarunājās Līga Sadoviča

Ceļojumā ar dienasgrāmatu un karogu

No mazas meitenes, kas pārpeld Daugavu un kopā ar māsu Urālu sniegotajās smailēs saskata šokolādes kūciņas ar pūdercukuru, Diāna Pauna ir kļuvusi par Baltijas respektablākās ekonomikas un biznesa augstskolas prorektori. Bet arī tagad viņu neaizrauj komfortabli aģentūru ceļojumi, kas piedāvā gatavus tūrisma maršrutus. Ģimenes piedzīvojumus viņa joprojām plāno pati, un to neiztrūkstoša sastāvdaļa ir mazās, it kā kosmopolīto tūristu ievērības necienīgās pilsētiņas, kas straujās urbānās pieredzes vietā piedāvā izjust to īpašo nacionālā kolorīta smaržu.

 

Žurnāla "Biznesa Psiholoģija" izdevējs: SIA “Business Psychology”, Reģ. Nr. 40103579279, Tālrunis: +371 29119520
www.biznesapsihologija.lv © SIA “Business Psychology”