Arhīvs

Nr. 41

novembris-decembris 2014

Nr. 40

jūlijs-augusts 2014

Nr. 39

februāris-marts 2014

Nr. 38

novembris-decembris 2013

Nr. 37

septembris-oktobris 2013

Nr. 36

jūlijs-augusts 2013

Nr. 17

Nr.17/aprīlis-maijs 2009
Lasi visu žurnālu Lasi žurnālu elektroniskajā versijā, kad vien vēlies!


Ilgvars Zihmanis

Latvijas produkti ar augstu pievienoto vērtību

Ko nu mēs, letiņi, mēs jau neko… Igauņi savulaik vismaz Skype izdomāja, bet mēs tikvien protam, kā kokos sēdēt un sēnes lasīt… Apmēram tāds varētu būt vidusmēra latvieša viedoklis attiecībā uz jautājumu par inovācijām mūsu zemē. Taču, ja vēlamies sevi noniecināt, tas ir pagalam velti, jo arī mums ir ar ko lepoties. Kaut vai ar saviem farmācijas un cietvielu fizikas sasniegumiem. Konservatīvās nozarēs izdomāt un ieviest kaut ko pavisam jaunu ir gaužām grūti, taču mūsējiem tas ir izdevies – gan meža apsaimniekošanā, gan munīcijas ražošanā. Arī mūsu programmētājiem ir ko parādīt.

Ar Andri Griguli SIA Nameks valdes priekšsēdētāju sarunājās Elga Zēģele

Biznesa drošībā ieguldīti līdzekļi atmaksājas!

Par drošību sākam domāt tikai tad, kad kaut kas ir noticis. Apsardzes uzņēmuma SIA Nameks valdes priekšsēdētājs Andris Grigulis uzskata, ka dzelzs durvis un restes, uzliktas mājai, to nenosargās. Mūsdienās apsardzes jautājumu risināšana ir daudz komplicētāka un nav vairs iedomājama bez jaunāko tehnoloģiju izmantošanas, jo biznesa drošību apdraud ne vien fiziski iebrukumi, bet arī spiegošana un informācijas zagšana.

Ar Kasparu Kapenieku LU Fizikas un Matemātikas fakultātes maģistrantu sarunājās Līga Šaplaka

Informatīvo tehnoloģiju drošība ir cilvēku jautājums

Informatīvo tehnoloģiju drošība ir cilvēku jautājums – apmācības, procedūras. Galvenais ir zinošs personāls. Tehniskās lietas veido varbūt kādus 30% no visa – par to ir pārliecināts Rīgas Domes IT centra datu centra priekšnieks Kaspars Kapenieks.

Ar Viesturu Reņģi, psiholoģijas zinātņu doktoru, Latvijas Universitātes profesoru sarunājās Elga Zēģele

Par naudu nopirkta pārākuma sajūta

Ontopsiholoģija, saientoloģija, līderības skolas, socionika - jaunas zinātnes, skolas, reliģijas, personības attīstības treniņi – tā viņi paši sevi dēvē. Profesionāļi un eksperti par viņiem saka - sektas, šarlatāni, biznesa projekti.

Iveta Ozoliņa-Ozola, Ekonomikas zinātņu Mag., Psiholoģijas zinātņu Bak., RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā

Psiholoģiskais terors darba vietā

Kurš no mums nav saskāries ar „psiholoģisko teroru” darbā? Piespiešana strādāt virsstundas bez atbilstošas kompensācijas, steidzamu uzdevumu uzdošana, kuri jāizpilda gandrīz nereālos termiņos, darbinieka amatam un kvalifikācijas atbilstoša darba nedošana, nepamatoti aizvainojumi, ļauna tenkošana, ignorēšana – šīs un līdzīgas ārpus lietišķo attiecību reglamenta darbības mēs vismaz vienu reizi savā darba pieredzē esam pieredzējuši.

Dace Rolava Bc. Psych. Ma. NLP un Jaunās hipnozes meistare

Psiholoģiski emocionālā rošība darba kolektīvā

Runājot par organizāciju iekšējo sadzīvi, pēdējos gados aizvien biežāk tiek lietots jēdziens „mobings” (mobbing, to mob`,angl.- pazemot, nomākt, uzbrukt). Mobingu var definēt ar jēdzieniem - sociālpsiholoģiskais terors, intrigas, personības graušana, vardarbība, ņirgāšanās, negatīva rīcība no līdzcilvēku puses.

Arturs Štamers Jauno Psiholoģiju Centra un Educatio programmu direktors un lektors

Personāla politika: teorija un prakse

Latvija tik ļoti cenšas līdzināties pārējiem „spēles dalībniekiem”, ka aizmirst par normālo evolūcijas procesu. Vispirms ir jāiemācās disciplīna, tikai pēc tam līderu un talantu vadība.

Aleksandrs Fridmans - Konsultāciju kompānijas Amadeus Group pārvaldošais partneris, Educatio vieslektors

Efektīva padoto vadīšana: kas traucē vadītājiem?

Lai arī cik tas dīvaini jums neizklausītos, taču nepavisam nav svarīgi, vai strādājat jūs pats, bet ja jā – tad cik. Jautājums ir par to, vai sasniegti nepieciešamie rezultāti un cik izmaksāja process.

Arturs Kroplejs (Arthur Cropley), psiholoģijas zinātņu profesors (Austrālija)

Kreativitāte biznesā

Agrīnā 21. gadsimta biznesa vidē inovācijas ir atslēga uz biznesa panākumiem. Viens no svarīgākajiem praktiskajiem jautājumiem ir tāds, vai biznesa organizācijas spēj stimulēt inovācijas savā vidē, tā vietā, lai par to vienkārši runātu. Viens no avotiem, kur gūt šādu informāciju, ir kreativitātes psiholoģiskās studijas.

Žanete Tauriņa, Izglītības zinātņu maģistre, Latvijas Universitātes Vadībzinātnes doktorante

Krīze – draudi vai iespēja?

Krīze nozīmē kādas situācijas turpinājumu, kurā attīstības iespējas ir ambivalentas, tātad – izeja vai nu ir, vai nu tās vienkārši nav...

Kristiāna Lapiņa, Medicīnas zinātņu bakalaurs, Pedagoģijas zinātņu maģistrs

Biznesa idejas – jaunā paradigma

Ar domu, ka „šeit vajadzētu kaut ko pasākt”, ir par maz. Arī ar apstākļu sakritību un citiem veiksmes nosacījumiem vēl nepietiek. Ir jābūt spējai izvērtēt, cik ļoti attiecīgā ideja atbilst mūsdienu sabiedrības attīstības pakāpei.

Ilgvars Zihmanis

Augstmanis drošības biznesā Gustavs Duglass

Laikam gan vajadzība pēc apsardzes un drošības sistēmām radusies vienlaikus ar bagātību, noslēpumiem, ienaidniekiem un vienkārši zagļiem. Un neizskatās, ka līdz ar civilizācijas attīstību šī vajadzība būtu gājusi mazumā. Gluži otrādi – to, ka apsardze un drošība mūsdienās kļūst arvien svarīgāka, pierāda kaut vai terora akts Londonas metro vai „spiegošanas skandāls” pagājušā gada F-1 sezonā. Divi no pasaules lielākajiem uzņēmumiem, kas specializējušies apsardzē un drošības sistēmu izstrādē – Securitas AB un ASSA Abloy – radušies Zviedrijā. Tos abus kontrolē viens cilvēks, kurš ar saviem 1,9 miljardiem dolāru 2007. gadā ierindojies žurnāla Forbes sastādītā pasaules miljardieru saraksta 538. vietā. Gustavs Duglass.

Ar mūzikas terapeiti Vinetu Lagzdiņu (Austrālija) sarunājās Līga Šaplaka

Mūzika palīdz atveseļoties

Es uzskatu, ka Latvijai un latviešiem ir ļoti lielas iespējas sabiedrību pacelt un uzlabot ar savu no senatnes nākošo kultūras dvēseli, to apvienojot ar moderno dzīvi. Rast līdzsvaru caur mūziku un mūzikas nodarbībām.

Ar Mirdzu Paipari Latvijas mūzikas terapijas asociācijas valdes priekšēdētāju,studiju programmas Mūzikas terapija direktori sarunājās Līga Šaplaka

Mūzikas terapija

Mūzikas izmantošanai ārstnieciskos nolūkos ir sena vēsture, un mūzikas terapijas dziedinošais spēks mūsdienās vairs nav apstrīdams. Mūzikas terapija nav klasiskās medicīnas konkurente, tieši otrādi – mūzikas terapijā izmantotās metodes sekmīgi papildina līdz šim pastāvošo metožu spektru pacientu rehabilitācijā. Mūzikas terapija ir patstāvīga, uz praksi orientēta zinātnes nozare, kura ir ciešā saiknē ar citām zinātnes nozarēm, sevišķi ar medicīnu, sociālajām zinātnēm, mūzikas zinātni un pedagoģisko psiholoģiju.

Ar RSU Integratīvās medicīnas labaratorijas vadītāju Igoru Kudrjavcevu sarunājās Elga Zēģele un Līga Šaplaka

Ja nav izvēles, atslābinieties un baudiet!

Mēs bieži apņemamies kaut ko darīt sevis labā un domājam: “Šodien ir pirmdiena, pirmais datums, es sākšu jaunu dzīvi un turpmāk katru dienu vingrošu!” Bet, kad tas ir jādara, tad atrodas simtiem iemeslu, lai to nedarītu. Patiesībā vingrošanai var izmantot katru brīvo brīdi. Nevajag speciālus trenažierus, vingrot var arī darba vietā.

Ar SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētāju Māri Rēvaldu sarunājās Līga Sadoviča

Lai dzīvotu pilnvērtīgi, ir jāmīl dzīve

Daļēji - mietpilsonis, daļēji - darbaholiķis un daļēji - dullais - tā sevi raksturo SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds. Viņš laikam ir viens no tiem cilvēkiem, kuriem, šķiet, diennaktī kāds ir piešķīris vairāk par 24 stundām. Papildus lielākā privātā sektora medicīnas pakalpojumu uzņēmuma vadīšanai, atbildīgiem amatiem divās asociācijās un divu meitu audzināšanai viņš pamanās nodoties sapņiem un īstenot idejas, kuras citi, iespējams, uzskatītu par mazliet trakām.

Ar Ivonnu Veiherti mākslas zinātnieci un galerijas īpašnieci sarunājās Elīna Martinsone

Dzīvesveids - galeriste

Patiesībā esmu mākslas vēsturniece un varu teikt, ka es par biznesu pat nedomāju. Nav nekāda biznesa plāna. Es vienkārši daru, ko jūtu un, cienot naudu, nesaspringstu uz to. Izstādu vairāk vai mazāk tos māksliniekus, kurus es gribu, un man nav bijis ar zobiem un nagiem jānotur galerija.

Ar Juri Apeini restorāna Preatore īpašnieku sarunājās Elga Zēģele

Augstas klases restorāns – Preatore

Jura Apeiņa divdesmit darba gadu pieredzes un pasaulē redzētā rezultātā Latvijā ir izveidots augsta līmeņa restorāns Preatore.

 

Žurnāla "Biznesa Psiholoģija" izdevējs: SIA “Business Psychology”, Reģ. Nr. 40103579279, Tālrunis: +371 29119520
www.biznesapsihologija.lv © SIA “Business Psychology”