Arhīvs

Nr. 41

novembris-decembris 2014

Nr. 40

jūlijs-augusts 2014

Nr. 39

februāris-marts 2014

Nr. 38

novembris-decembris 2013

Nr. 37

septembris-oktobris 2013

Nr. 36

jūlijs-augusts 2013

Nr. 16

Nr.16/februāris-marts 2009
Lasi visu žurnālu Lasi žurnālu elektroniskajā versijā, kad vien vēlies!


Ar politiskās partijas “Sabiedrība citai politikai” ekonomikas un finansu darba grupas vadītāju Egonu Liepiņu sarunājās Elga Zēģele

Risks ir jāuzņemas arī valstij, ne tikai uzņēmējiem

Kad cilvēka bāzes vajadzības tiek apmierinātas, tad turpmākie uzkrājumi un izdevumi ir lieki. Arvien dārgāka mašīna, kuteris, ar ko braukt pa Daugavu, arvien lielāka māja – tas viss sniedz tikai īslaicīgu gandarījumu. Tātad tam nav jēgas! Dzīve iegūst jēgu tad, ja mēs varam kaut ko labu no sirds radīt un sniegt to sabiedrībai, vienlaicīgi sevi pilnveidojot. Mana pašreizēja nodarbošanās man ļoti patīk. Tā ir interesanta un es redzu milzīgas iespējas, sniedzot savu ieguldījumu valstī samilzušu problēmu risināšanā.

Apaļā galada diskusijā piedalījās: Santa Purgaile SEB Uzņēmumu apkalpošanas atbalsta pārvaldes vadītāja, Normunds Augusts SIA Divīzija direktors, Andris Grigulis SIA Nameks valdes priekšsēdētājs, Elga Zēģele žurnāla Biznesa Psiholoģija galvenā redaktore.

Vai banka un uzņēmējs ir sadarbības partneri?

Galvenais jautājums, kas uztrauc daudzus uzņēmējus ir tas, ka bankas neizsniedz nekāda veida kredītus un prasa ķīlu, kaut vai personīgo māju. Tas aizvaino, kad nebija problēmu un uzņēmuma kontā grozījās lielas naudas summas, viņi bija labi klienti, bet tagad sarunas ir īsas un beidzas ar noraidījumu. Rodas jautājums - vai banka ir sadarbības partneris, kas atbalsta vai nē?

Māris Millers, uzņēmējs, SIA „Komercizglītības centrs” pasniedzējs-konsultants

Krīze atnākusi, vai tāpēc krist panikā?

2009. gada sākumā vārdam „Krīze” ir īpaša nozīme un skanējums – tas pat varētu būt viens no biežāk lietotajiem terminiem publiskajā telpā. Vēl Latvijā un plašajā pasaulē runā par „Ekonomisko lejupslīdi”, piemin „Recesiju”, atceras Amerikas „Lielo depresiju”, runā par uzņēmumu „Maksātnespēju”, „Bankrotiem” un „Bezdarbu”. Un masu mēdijos vēl tikai turpinās diskusijas par to vai visas šīs nepatikšanas ir jau sasniegušas savu kulmināciju, vai ir tikai savā sākumā. Tāpēc, protams, tiek pārrunātas iespējas un risinājumi, kā pasargāt sevi, uzņēmumus, darbiniekus un iedzīvotājus no krīzes. Patiesi, šis jautājums ir aktuāls ikvienam uzņēmējam, vadītājam un speciālistam, aktīvam cilvēkam.

Krišjānis Kalnciems, direktors, apmācību un produktivitātes konsultāciju uzņēmumā Centrāle

Krīzspēja

Lai cik dažādas nebūtu krīzes ietekmes interpretācijas, ir iespējams vienoties par sen zināmu patiesību – krīze gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem, gan sabiedrībai kopumā ir vērtību un zināšanu pārvērtēšanas laiks, jo tie darbības modeļi, kas vēl vakar bija īstermiņa veiksmes pamatā, šobrīd rada daudz problēmu.

Gitāna Dāvidsone, SIA „O.D.A.” vadītāja, vadības konsultante un organizāciju psiholoģe

Par vadītājiem kā supermeņiem jeb ceļā uz patiesu līderību organizācijās

Es patiesi ticu, ka tas, kas šobrīd ir vajadzīgs Latvijai kopumā un arī atsevišķām organizācijām un kas palīdzēs rast izeju no krīzes, ir jauni vadības principi, ko angļu valodā varētu apzīmēt ar nosaukumu „wise management”.

Ar personālvadības ekspertu Rassellu Konoru (Lielbritānija) sarunājās Līga Šaplaka

Būt īstajā vietā

Viens no svarīgākajiem vadības darba aspektiem ir novērtēt un nodrošināt katra darbinieka potenciāla atbilstību noteikta amata prasībām. Savukārt, šis aspekts cieši saistīts ar citām ļoti svarīgām lietām uzņēmumā – motivāciju, darba kvalitāti, resursu taupīšanu un efektīvu izmantošanu. Rassella Konora ideju un instrumentu pielietošanas efektivitāte jau pārbaudīta dažādos uzņēmumos Eiropā. Turpinot sadarbību ar Organizāciju attīstības centru Spring Valley tās varētu ieviest arī Latvijā.

Elga Zēģele biznesa konsultante un organizāciju psiholoģe

Pārmaiņu vadība krīzes situācijā

Katrai krīzei ir ne tikai neveiksmes saknes, bet tajā slēpjas arī veiksmes sēklas. Ja tās pratīsim savākt, tad nodrošināsim nākotnē ražu. Nemākulīga krīzes vadība nozīmē, ka slikta biznesa situācija tiek padarīta par bezcerīgu. Protams, situācija ir daudz komplicētāka globālās ekonomiskās krīzes situācijā, tomēr uzņēmums no uzņēmuma atšķiras tieši ar spēju jebkuras krīzes apstākļos risināt savas problēmas. Ekonomiskās krīzes var salīdzināt ar infekcijas slimību epidēmijām, jo izdzīvo stiprākie.

Jānis Riņķis, SIA PR Holding valdes priekšsēdētājs

Kā komunicēt krīzes situācijā?

Par krīzes komunikāciju mēs runājam tad, ja organizācijas darbībā ir atgadījies kas negaidīts un nepatīkams. Proti, tāds, kas var negatīvi ietekmēt šīs organizācijas tālāko darbību vai attīstību.

Iveta Ozoliņa-Ozola, Ekonomikas zinātņu maģistrs, Psiholoģijas zinātņu bakalaurs, RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā

Mārketinga pētījumu cikls

Zināmu skaidrību par to, kāda informācija ir nepieciešama biznesa vajadzībām, ievieš teorija par mārketinga pētījumu ciklu.

Kristiāna Lapiņa, Medicīnas zinātņu bakalaurs, Pedagoģijas zinātņu maģistrs

Vai pārdot skatu pa logu ir pa spēkam ikvienam?

Daži cilvēki var pārdot visu. Arī gruntsgabalus uz Mēness. Idejas savā pārdrošībā mūsdienās pārsteidz pat tos, kuriem ir visai neapvaldīta fantāzija. Tas gan nenozīmē, ka savādnieku, kuri dara kaut ko citādi kā pārējie, tagad būtu vairāk. Vairāk ir iespēju.

Ilgvars Zihmanis

Entuziasts un krīze Rons Koburns un Savage Arms

Pasaulē pastāv un vēl ilgi pastāvēs tādas lietas, kā medības un šaušanas sports. Un pastāv arī šo lietu apkalpojošā nozare, kas pelna miljardus. Šai nozarē ir savi skaļi vārdi, savi kāpumi un savi kritumi. Mūslaikos, kad pat vārnas koku galotnēs ķērc: „Krrrīze! Krrrīze!”, der atcerēties to, ka krīzes jau ir bijušas un pārgājušas. Kādam samērā slavenam uzņēmumam par izglābšanos no krīzes jāpateicas vienam cilvēkam. Savas lietas entuziastam, kurš ticēja.

Ar psiholoģijas doktori, profesori, psihodramatisti Tatjanu Krjukovu (Krievija) sarunājas Elga Zēģele

Stikla griesti... vai tos iespējams sasist?

Ļoti bieži vīrieši deklarē, ka sievietei ir visas iespējas augt kā vadītājai, kā uzņēmējai, kā biznesmenei, kā vienlīdzīgam partnerim, bet reālajā dzīvē tas tiek pieļauts tikai līdz noteiktam līmenim. Sociālajā psiholoģijā šis fenomens tiek apzīmēts ar terminu “stikla griesti”.

Ar Valodu Mācību centra vienīgo valdes locekli Silviju Kārkliņu sarunājās Elga Zēģele

“Zemesrieksti” un “pupu mizas” nav viens un tas pats!

Pieaugušo Izglītības apvienība ir veikusi pētījumu un secinājusi, ka Latvijas iedzīvotāju valodu zināšanas ir vienā no zemākajām vietām Eiropā. Ar katru gadu situācija uzlabojas, bet mēs vēl neesam sasnieguši pat Igaunijas līmeni. Valodu mācību programmām ir jābūt licenzētām, un tas nozīmē nopietnu mācīšanos. Nevar valodu iemācīties ātri, īsā termiņā, piemēram, pa pusgadu.

Ar Georgiju Počencovu (Ukraina) sarunājās Elga Zēģele

Cilvēkiem patīk politiķis ar skaistu kaklasaiti!

Vai politiķim ir jābūt “aktierim”? Jā, tas ir likums! Viņam ir jāpārvalda pašas efektīvākās komunikācijas metodes un tādas ir saistītas ar aktiermeistarību. Šodien politiķim ir jāprot sasmīdināt un aizkustināt auditoriju, jāprot labi un gaumīgi ģērbties.

Ar dr. med. neirologu, osteorefleksoterapijas speciālisti Inesi Blumbergu sarunājas Līga Šaplaka

Mugurkauls – ķermeņa ass!

Runājot par kādu cilvēku, nereti dzirdam izteicienu: „Tam nav stingra mugurkaula.” Tātad tieši mugurkaulam, vērtējot kādu personu, tiek piešķirta galvenā nozīme. Kā gan nē – mugurkauls nodrošina ķermeņa stāju, kustības, tā veselība vai slimība lielā mērā nosaka visa organisma, tai skaitā arī iekšējo orgānu normālu funkcionēšanu.

Ar Krīžu un konsultāciju centrs „Skalbes” psiholoģēm Inesi Ruku un Kristīni Čerpinsku sarunājas Līga Šaplaka

Junga analīze

Junga terapija ir ļoti atbalstoša, elastīga, es pat teiktu, savā pamatā mātišķa, draudzīga un saudzējoša. Liela loma ir arī radošajam procesam.

Ar Reklāmas un informācijas aģentūras SIA „BTR” projektu vadītāju Mārtiņu Cepli sarunājās Līga Sadoviča

Lai spēle notiktu, nepieciešams kāds, kurš to grib rīkot, un kāds, kurš vēlas spēlēt!

Mārtiņu Cepli vislabāk raksturo apzīmējums „cilvēks piedzīvojums”. Jūs viņu diezin vai atradīsiet kruīzkuģa luksus kajītē, dīki tiesājot kaviāru vai mietpilsoniski maršējot kopā ar tūrisma grupu kādā Eiropas lielpilsētā. Viņam patīk atklāt un izdzīvot notikumus pašam un, iespējams, tieši tādēļ viņa hobijs ir sagādāt piedzīvojumus citiem.

Ar fotogrāfu Ulvi Albertu (ASV) sarunājas Elga Zēģele

Mana bagātībaa ir mani arhīvi

Ja tu spēlē, tad tev ir jāapzinās, ka jebkurā brīdī tevi sagaida bankrots.

 

Žurnāla "Biznesa Psiholoģija" izdevējs: SIA “Business Psychology”, Reģ. Nr. 40103579279, Tālrunis: +371 29119520
www.biznesapsihologija.lv © SIA “Business Psychology”