Arhīvs

Nr. 41

novembris-decembris 2014

Nr. 40

jūlijs-augusts 2014

Nr. 39

februāris-marts 2014

Nr. 38

novembris-decembris 2013

Nr. 37

septembris-oktobris 2013

Nr. 36

jūlijs-augusts 2013

Nr. 13

Nr.13/augusts-septembris 2008
Lasi visu žurnālu Lasi žurnālu elektroniskajā versijā, kad vien vēlies!


Ar Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētāju Aigaru Rostovski sarunājās Elga Zēģele

Liberālu pieeju un biznesa domāšanu var sajust Turībā

Mans bizness ir nodrošināt vislabākos iespējamos apstākļus zināšanu saņemšanai. Esmu darbojies arī citās biznesa sfērās, un katrā no tām ir savas īpatnības, kas patīk vai nepatīk. Ir teiciens – ja darbs traucē hobijam, tad darbs ir jāmaina. Par sevi varu teikt, ka man šis bizness patīk. Bet arī šajā medus burkā ir viena liela darvas karote – biznesa pārlieku liela politizācija un birokratizācija.

Gitāna Dāvidsone, SIA „O.D.A.” (Organization Development Academy) vadītāja, vadības konsultante un organizāciju psiholoģe, grāmatas „Organizāciju efektivitātes modelis” autore

Par organizācijas efektivitātes un dzīvotspējas attiecībām

Kas nosaka uzņēmuma dzīvotspēju? Ja būtu viena pareizā atbildes uz šo jautājumu, tad visdrīzāk tā jau būtu atrasta, un mēs varētu lepoties ar daudziem uzņēmumiem – ilgdzīvotājiem. Tāpat organizācijas ilgtspēja diez vai ir vienīgais organizāciju, īpaši biznesa organizāciju, darbības mērķis, tādēļ jautājums par ilgtspējas saskaņošanu ar citiem mērķiem – biznesa rezultātiem un efektivitāti, kļūst jo aktuālāks.

Ilgvars Zihmanis Sociālo zinātņu maģistrs

Par uzņēmumiem ilgdzīvotājiem

Mūsu laikos simts gadi uzņēmumam, tāpat kā cilvēkam, skaitās cienījams vecums. Taču, kā izrādās, pasaulē ir ne viens vien uzņēmums, kas ir pārdzīvojis ne tikai pilsētas, bet arī valstis un veselas impērijas. Kādi gan varētu būt fakti, kas nodrošina un sekmē tik ilgu dzīvošanu?

Latvijas uzņēmumi – ilgdzīvotāji

Gandrīz nemainīgas produktu grupas, uzticība savām ražošanas tradīcijām, meistarīgums un ieklausīšanās pircēju vēlmēs - tas ir raksturīgi arī Latvijas uzņēmumiem - ilgdzīvotājiem.

Iveta Ozoliņa-Ozola Ekonomikas zinātņu maģistrs Psiholoģijas zinātņu bakalaurs RTU lektore personālvadībā un vadības psiholoģijā

Psiholoģiskie fenomeni mazajās grupās: sociālā fasilitācija un grupveida domāšana

Mēs reaģējam uz citu cilvēku klātbūtni. Arī tad, ja klāt ir tikai viens cilvēks un ja šis viens cilvēks vai vairāki klātesošie neko nedara attiecībā uz mums. Cilvēks vienatnē ir citādāks nekā citu vidū. Vēl interesantāk kļūst, ja mēs sākam aktīvi iedarboties viens uz otru. Rodas dažādu reakciju buķete, kas nosaka šīs mijiedarbības norisi un sekas.

Jolanta Puķe psiholoģe

Izdegšana ...

Pēdējā laikā arvien biežāk darba vidē tiek lietoti jēdzieni emocionālais izsīkums, emocionālā vai profesionālā izdegšana, jo paaugstinātā emocionālā slodze, nestabili vērtību kritēriji, mainīgi spēles noteikumi darbā un cilvēku attiecībās, sabiedrības noslāņošanās, masveida ilgstoša pārslodze darbā, cenšoties sasniegt vēlamo materiālās labklājības līmeni, rada priekšnoteikumus izdegšanas sindromam.

Ar Ričardu Ertlu, e-izglītības docentu, sarunājās Žanete Tauriņa

„Saki, ko Tu vēlies teikt, saki to un pasaki, ko tu esi pateicis!”

Pateicoties Valsts aģentūras „Akadēmisko programmu aģentūra” atbalstam Mūžizglītības programmas Comenius ietvaros (aktivitātes veids: Profesionālā pilnveide) šī raksta autorei Žanetei Tauriņai bija iespēja piedalīties kursā „Europaweit Wissen Wirksam Weitergeben und vernetzen” (NETWORKING AND EFECTIVELY FURTHERING KNOWLEDGE EUROPA WIDE), kuru organizēja profesionālās pilnveides un praktisko apmācību iestāde SYNERGIE SUED GmbH München - Deutschland un kas notika Spānijā, Barselonā no 19.05.2008. līdz 23.05.08. vācu valodā. Kursa vadītājs Ričards Ertls (Richard Ertl), Minhene, labprāt piekrita intervijai par kursa saturu un viņa iepriekšējo pieredzi šādu projektu vadīšanā.

Elga Zēģele psiholoģijas zinātņu maģistrs vadības un mārketinga konsultante

Arī ķermeņa valodā ir vārdi, teikumi un pieturzīmes

Ķermeņa valoda un runa ir divi atšķirīgi cilvēka sevis prezentēšanas veidi, kas sekmīgas komunikācijas gadījumā viens otru papildina, bet pretējā gadījumā raida sabiedrībai divus atšķirīgus signālus, radot neuzticību, šaubas, neizpratni vai kāda cita veida negatīvas emocijas.

Ar psihologu, psihoterapeitu Ansi Jurģi Stabingi sarunājas Līga Šaplaka

Psihoterapija Latvijā

Psihoterapijas statuss ir diezgan sarežģīts. Likumā noteikta regulējuma, kas ir psihoterapija – tāda vispār nav. Psihoterapija šobrīd kā metode ir minēta divās vietās - ārstu specialitāšu sarakstā (kas nozīmē, ka ārsts var specializēties psihoterapijā) un profesiju klasifikatorā pie sadaļas „Dziednieki”. Tur ir rakstīts, ka dziednieki palīdz saviem klientiem, izmantojot psihoterapijas metodes.

Baiba Gāliņa

Populārākais dzirkstošais dzēriens – Coca – Cola

The Coca – Cola Company ir pasaules lielākais ražotājs, izplatītājs un bezalkoholisko dzērienu tirgotājs, kā arī uzņēmums ir viena no lielākajām un pelnošākajām Amerikas korporācijām. Uzņēmums vislabāk pazīstams, pateicoties dzērienam Coca - Cola, kuru 1889. gadā izgudroja farmaceits Džons Pembertons. Mūsdienās Coca – Cola ir pieejama 300 valstīs, ik dienas tiek izpirkti 1.5 milijardi pudeļu ar šo dzērienu. Coca - Cola ir otrais visbiežāk lietotākais starptautiskais vārds, tūlīt aiz vārda – OK.

Ar mākslinieci Ievu Jakobiju sarunājas Līga Šaplaka

Māksla ir hobijs vai bizness?

Latvijā ar gleznošanu ir grūti nopelnīt, un pircēju loks ir ļoti šaurs, ja tu esi jauns mākslinieks un mākslas tirgū neesi tik populārs. Jābūt kārtīgam menedžmentam un tajā jāiegulda līdzekļi, reklamējot savus darbus arī ārpus Latvijas. Latvijā ir diezgan daudz mākslinieku un maz pircēju, nav tradīciju mākslas darbu iegādē.

Ar bāra Coyote Fly īpašnieku Jāni Paeglīti un finanšu konsultantu Tomasu Alhimovu sarunājās Līga Šaplaka

Kaitbordings ...acis ieplešas, parādās smaids sejā, un viņi ar to saslimst

Cilvēks kopš seniem laikiem vienmēr centies iemācīties lidot, noturēties gaisā. Šis ir viens no veidiem, kā var kaut vai uz dažām sekundēm palidot pāris metrus virs ūdens. Tas arī dod to adrenalīnu, kaifu un vēlmi kaitot.

 

Žurnāla "Biznesa Psiholoģija" izdevējs: SIA “Business Psychology”, Reģ. Nr. 40103579279, Tālrunis: +371 29119520
www.biznesapsihologija.lv © SIA “Business Psychology”